Lai novērstu negadījumus, “dronos” jāiestrādā izpletņi, uzskata eksperts

0 komentāri

Grupas Muse koncertā Londonā tehnisku traucējumu dēļ cilvēku pūlī iekrita “drons”, bezpilota kamera sporta sacensību laikā nokrita pāris centimetrus aiz slēpotāja muguras – šie un daudzi citi virsraksti pēdējā laikā aizvien biežāk parādās medijos, saistībā ar bezpilota kamerām jeb “droniem”. Ko darīt, lai padarītu “dronu” izmantošanu drošāku? Par to diskutēja augstskolā Turība.

Piemēram, pastāv arī uzskats, ka radiovadāmie bezpilota lidaparāti jeb “droni” patlaban lielāko bīstamību Latvijā rada aviācijas drošībai – tas saistīts gan ar potenciālajām sadursmēm ar lidmašīnām, gan arī aviācijas frekvenču izmantošanu. Tajā pašā laikā “droni” ir lieliska iespēja iegūt elpu aizraujošus foto un video kadrus no putna lidojuma.

Tāpat arī Latvijas militārās un iekšlietu struktūras redz “dronus” gan kā palīgrīku darbā, piemēram, dažādu likumpārkāpumu novērošanai no gaisa, gan arī kā būtisku apdraudējumu nacionālajai drošībai. Likumdevēji atzīst, ka jāuzsāk darbs pie “dronu” lietošanas likumiskā regulējuma pilnveides, kā arī jāpaplašina ne tikai “dronu” lieguma zonu skaits, bet arī jāpalielina iestāžu loks, kam ļauts piespiedu kārtā nosēdināt vai notriekt lidaparātus.

Kamēr likumdevēji lemj, kā sakārtot situāciju, savus komentārus par priekšrocībām un trūkumiem, kā arī iespējamo apdraudēju, ko var radīt “drona” lietošana, pauž koncertaģentūras FBI direktore, Biznesa augstskolas Turība lektore Brigita Rozenbrika un drošības eksperts, Biznesa augstskolas Turība studiju programmas direktors Vilnis Veinbergs.

Iespēja nofilmēt koncertus un pasākumus

“”Drons” sniedz iespēju filmēt koncertus un pasākumus no tādiem skatu punktiem, kādi iepriekš nebija pieejami, spilgts piemērs ir grupas Prāta vētra koncertieraksti, kā arī akcijas Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde filmēšana.

Nenoliedzami, ir arī vairāki būtiski mīnusi, ko var radīt nelikumīga un nesaskaņota “drona” izmantošana – pirmkārt, lidojot virs koncerta vai pasākuma norises vietas, rodas apdraudējums, jo pastāv iespēja, ka “drons” var uzkrist apmeklētājiem. Arī kopējā drošības situācija Eiropā rada papildus bažas, jo ar “drona” palīdzību var pārvietot ķīmiskos ieročus, kas vietās, kur koncentrējas liels cilvēks skaits, var radīt nopietnu apdraudējumu.

Koncertu organizatori saskaras vēl ar kādu problēmu – pasaules līmeņa mākslinieki nereti kategoriski liedz filmēt savu koncertu norisi, un pastāv varbūtība, ka, notiekot nesaskaņotai filmēšanai ar “drona” palīdzību, mākslinieks var pārtraukt koncertu, kas attiecīgi var radīt lielus zaudējumus organizatoram,” skaidro Brigita Rozenbrika.

Kam jāatbild, ja notiek ļaunākais?

“Tikpat būtisks ir arī jautājums par to, kuram jāuzņemas atbildība gadījumā, ja pasākuma laikā notiek “drona” izraisīts negadījums. Manuprāt, jautājumā risināšanās jāiesaistās visām atbildīgajām institūcijām, turklāt, jāpilnveido Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums, kā arī “dronu” lietošanas likumiskais regulējums. Šobrīd saskaņā ar minēto likumu, par visu, kas norisinās pasākuma vietā, atbild organizators, taču “dronu” iespējams vadīt no citas vietas, kas neatrodas pasākuma teritorijā, attiecīgi, nebūtu pareizi atbildību piemērot organizatoram par situāciju, kuru novērst nav viņa spēkos,” papildina B. Rozenbrika.

Drošības eksperts Vilnis Veinbergs savā viedoklī ir daudz kritiskāks

”Bezpilota lidaparātiem viennozīmīgi ir liela nākotne, pielietojot tos lauksaimniecībā, zemes mērniecībā, mežu apsaimniekošanā, kā arī malu medniecības un zvejniecības apsekošanā un novēršanā. Ar viena šāda lidaparāta palīdzību iespējams veikt novērošanu lielās teritorijās, ietaupot laiku un resursus, tomēr ir liela atšķirība starp situācijām, kad “drons” lido virs plašām teritorijām, un situācijām, kad tas lido virs lieliem cilvēku pūļiem, kur nokrītot var radīt traumas, kas var būt arī letālas.”

Ko darīt?

“Lai novērstu negadījumus, ko var radīt krītoša bezpilota kamera, tajās būtu jāiestrādā izpletņi, kas automātiski nostrādā, ja pār mehānismu tiek zaudēta vadība,” uzsver V. Veinbergs.

“Tā kā ar jaudīgāko “dronu” palīdzību iespējams iegūt dažādus datus, foto un video materiālus, to iegādei jābūt reglamentētai, ieviešot īpašnieku/lietotāju reģistru, turklāt, būtu nepieciešams iziet īsu, obligātu kursu vai ievadapmācību par tā izmantošanu no juridiskā skatu punkta,” skaidro V. Veinbergs.

Raugoties gan no drošības viedokļa, gan no masu pasākumu organizēšanas skatu punkta, skaidrs ir viens – radiovadāmajiem bezpilota lidaparātiem jeb “droniem” ir gan lielas priekšrocības, gan trūkumi, tāpēc nepieciešams skaidrs likumiskais regulējums, kas palīdzētu piemērot atbildību situācijās, kad “droni” tiek lietoti nelikumīgos nolūkos.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas