Kādas dabas parādības varēsim vērot debesīs 2016. gadā?

0 komentāri

Katru gadu debesīs ir vērojamas retākas un mazāk retas dabas parādības. Latvijas Astronomijas biedrība (LAB), sadarbībā ar starspace.lv ir sagatavojusi savdabīgu kalendāru ar lietām, kam vērts pievērst uzmanību.

2016. gads salīdzinājumā ar šo astronomisko novērojumu ziņā Latvijā būs pieticīgāks. Viens no ievērības cienīgākajiem notikumiem ir gaidāms 9. maijā, kad būs novērojama Merkura pāriešana Saules diskam, kas svešvārdā tiek saukta par Merkura tranzītu. Latvijā šo parādību varēs novērot no sākuma (plkst. 14.12) gandrīz līdz pašām beigām, taču viscaur Latvijā Saule rietēs īsi pirms Merkura noiešanas no Saules diska.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tranzīta laikā būs redzams, kā Sauli šķērso neliels melns punkts, kas būs Saulei tuvākās planētas siluets. Iepriekšējo reizi Merkura tranzīts Latvijā bija novērojams 2003. gadā, bet nākamā reize, kad Merkura tranzītu varēs daļēji novērot Latvijā, būs 2019. gada 11. novembrī.

Dažādos pasaules reģionos 2016. gadā būs novērojams viens pilns Saules aptumsums, viens gredzenveida Saules aptumsums un divi pusēnas Mēness aptumsumi. Latvijā būs novērojams tikai viens pusēnas Mēness aptumsums. Tas sāksies 16. septembrī plkst. 19:55 un beigsies plkst. 23:54, taču pusēnas aptumsuma laikā ar grūtībām var pamanīt, ka Mēness disks kļūst nedaudz tumšāks par ierasti spožo pilnmēnesi.

2016. gadā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros janvāra sākumā, aprīļa vidū, aprīļa otrajā pusē un ap decembra vidu, bet septembra beigās un oktobra sākumā tas būs novērojams rīta stundās. Venēra būs redzama rītos janvārī un februārī, bet vakaros to varēs novērot novembrī un decembrī. Marss līdz marta vidum būs redzams nakts otrajā pusē, marta otrajā pusē un aprīlī tas būs novērojams nakts lielāko daļu, izņemot vakara stundas, maijā un jūnijā Marss būs novērojams visu nakti, jūlijā – nakts pirmajā pusē, bet no augusta līdz pat gada beigām Marss būs redzams vakaros.

Jupiters janvārī un februāra pirmajā pusē būs novērojams visu nakti, izņemot vakara stundas, februāra otrajā pusē, martā un aprīlī – visu nakti, maijā – lielāko nakts daļu, izņemot rīta stundas, jūnijā – nakts pirmajā pusē, no jūlija līdz augusta vidum – vakaros, no oktobra vidus līdz decembrim – rītos, bet decembra beigās – nakts otrajā pusē. Saturns janvārī, februārī un marta sākumā būs novērojams rīta stundās, marta otrajā pusē un aprīlī – nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā – visu nakti, no jūlija līdz septembrim – nakts pirmajā pusē un vakaros, bet no decembra vidus – rītos. 2016. gadā interesantākā planētu vizuālā satuvošanās (konjunkcija) būs novērojama pašā gada sākumā, kad 9. janvāra rītā pirms saullēkta Venēra atradīsies 0,1 grādu uz ziemeļiem no Saturna.

2015. gads bija zīmīgs ar vairākām labi novērojamām ziemeļblāzmām. Kaut arī nākamais gads iezīmēs Saules aktivitātes cikla maksimuma nobeigumu, ir pietiekami liela varbūtība, ka arī 2016. gadā Latvijā būs novērojamas ziemeļblāzmas.

2016. gadā, kā ierasts, būs novērojamas trīs aktīvākās meteoru plūsmas – Kvadrantīdas, Perseīdas un Geminīdas. To aktivitātes maksimums gaidāms attiecīgi 4. janvārī, 13. augustā un 14. decembrī.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas