Ambainis stāsta, kādēļ Latvija tagad negūst atzinības par izgudrojumiem

0 komentāri

Lai nebūtu tā, ka laurus par mūsu zinātnieku darbu plūc citi, jākļūst par projektu vadītājiem, nevis tikai izpildītājiem, šādu viedokli intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda izcilais zinātnieks, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis.

Viņš dalību zinātniskos projektos salīdzināja ar autorūpniecību. ”Ir mašīna, kas brauc, iekšā ir motors. Tajā motorā varbūt ir ļoti sarežģītas detaļas. Tas, kas tās ražo, tiešām ir veltījis milzīgus spēkus, bet tie lauri aiziet Toyota, kas to saliek kopā, nevis tam apakšuzņēmumam, kas tās detaļas ir saražojis,” skaidroja Ambainis.

Viņš norādīja, ka daudzi zinātniski projekti ir daudzu valstu kopdarbs un no desmit iesaistītajām organizācijām viena vai divas ir vadošās – naudas avots vai idejas autors. Tās arī paņem rezultātus.

Pēc viņa domām, Latvijas zinātniekiem jākļūst par projektu vadītājiem. Tas ir sarežģīts process gadu gaitā, bet uz to ir jāiet. Savukārt valstij ir jāatbalsta zinātnieki, kuriem ir potenciāls kļūt par šādiem projektu līderiem.

Viņš atzīmēja pozitīvas tendences datorikas jomā. Pirms 15 gadiem mūsu datoriķi lielākoties bijuši apakšuzņēmēji svešu ideju realizācijā, bet tagad parādās uzņēmumi, kuri realizē savas idejas, piemēram, ”Air Dog” veidotāji. ”Mēs paceļamies uz jaunu līmeni,” komentēja zinātnieks.

Lai gan Ambainis, kurš nodarbojas ar kvantu datoru iespēju pētniecību, Latvijas zinātnieku ieguldījumu šajā jomā vērtē kā ļoti nopietnu, viņš šaubās, ka par to varam saņemt Nobela prēmiju.

”Nobela prēmija ir ļoti augsts mērķis. Es prognozēju, ka par kvantu datoriem būs viena vai divas Nobela prēmijas vispār. Un tās noteikti aizies cilvēkiem, kas šo lauku iedibināja, pirms iesaistījos. Tā kā Nobela prēmiju, visdrīzāk, nedabūšu. Es domāju, ka citi Latvijas zinātnieki arī nē. Te mēs esam tieši drusciņ zem tā Nobela prēmijas līmeņa,” vērtēja profesors.

Viņš intervijā neslēpa, ka lielā mērā zinātne Latvijā patlaban dzīvo no Eiropas projektiem – struktūrfondiem vai naudas, kas tiek izcīnīta Eiropas mēroga konkursos.

”Kamēr tu esi daļa šā projekta, tikmēr viss ir labi. Kad beidzas projekts, tad vari palikt pie sasistas siles,” norādīja Ambainis. Viņš minēja kādu piemēru ar projektu, kurā strādāja ļoti spējīgs fiziķis. Kad projekts beidzās un fiziķis aizgāja pie Fizikas nodaļas vadītāja, vaicājot, vai var strādāt nodaļā, viņam tika piedāvāts lasīt lekcijas par aptuveni 200 latiem mēnesī.

”Šo kolēģi mēs izglābām. Kaut kā sakombinējām līdzekļus, un viņš joprojām strādā zinātnē un dod ļoti lielu pienesumu,” par iznākumu stāstīja profesors.

Ambainis intervijā arī atzīst, ka viņš pats personīgi sapņo paveikt kaut ko citu pilnīgi citā zinātnes jomā un paralēli kvantu datoriem pamēģinātu arī ko citu.

”Es šo to mēģinu… Man tagad ir viens zinātnisks raksts par tradicionālajiem algoritmiem matricu reizināšanā, un vēl šo to. Man gribas kā zinātniekam būt plašam un izdarīt maksimāli daudz,” saka zinātnieks.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas