Pierobežas pašvaldību vadītāji Latvijas mediju nepieejamībā vaino valdību

0 komentāri

Situācijā, ka ne visos Latvijas reģionos ir pieejami valsts mediji, vairums pašvaldību vadītāju pierobežā vaino valdību, bet paši risinājumus nepiedāvā, noskaidroja LNT Ziņas.

Sabiedrībā ažiotāžu radījusi LNT iepriekš veidota reportāža, kurā pierobežas iedzīvotāji atzīst, ka viņiem nemaz nav vajadzīgi Latvijas mediji – ne televīzija, ne radio, ne arī prese. Turpinot šā stāsta sērijas, LNT atkal devās uz pierobežu, lai uzzinātu pašvaldību vadītāju viedokli.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Pirmkārt problēma ir, ka cilvēki slikti saprot latviešu valodu – pierobežas zonā tas tā ir jau vēsturiski. Daudzi šeit iebraukuši arī no Krievijas no Baltkrievijas padomju laikos, un viņi ne ļoti saprot latviešu valodu,” LNT atzina Krāslavas novada domes pārstāvis Juris Saksons.

Lielāko pierobežas pašvaldību vadītāji uzskata arī, ka ”valsts par pierobežu vispār ir aizmirsusi”.

Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins:

Tas ir bēdīgi, un pašreiz tas ir ielaists, es domāju – tas ir neatgriezeniski. Nu ko mēs kā pašvaldības varam darīt? Mēs nevaram katrā mājā ielikt dekoderi, lai tagad visi skatītos latviešu kanālus. [..] Es nezinu, kā ir ar to ētera nodrošināšanu, jo pašā pierobežā pat mobilie telefoni uzreiz pārslēdzas uz Baltkrievijas zonu. Nu par ko tad mēs varam runāt?

“Šiem cilvēkiem ir izdevīgi skatīties, piemēram, Baltkrievijas un Krievijas televīziju, jo tie raida par brīvu – šeit nav vajadzīgi nekādi dekoderi,” atzīst arī Krāslavas novada domes pārstāvis Juris Saksons.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas