Augu un koku ieziemošana – kā to pareizi darīt?

0 komentāri

Latvijā pirms solītā sala cilvēki steidza ieziemot dārzus un mazdārziņus – to saimnieki vēl joprojām uzrok zemi un gatavo augļu kokus un krūmus salam.

Līdzīgi darbi, tikai daudz vērienīgāki notiek arī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Kā tur notiek ieziemošanas darbi stāsta Botāniskā dārza dendroloģe Ārija Galeniece.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Piemēram, kabatlakatiņa koks jāpiesedz no ziemas sala, citādi līdz pavasarim tas var arī neizdzīvot. Kabatlakatiņu koks aug Viduseiropā, un Latvijas klimats tam ir pārāk skarbs. Līdzīgi tiek sietas arī, piemēram, magnolijas.

Savukārt, lai krūmiem neizsaltu sakņu sistēma, uz to saknēm tiek salikta priedes mizu mulča.

Ieziemotas tiek arī rozes. ”Uzberam zemes konusiņu, lai neizsaltu pumpuriņi, kas ir pie zemes. Nav slikti izmantot ar granti, jo tā izlaiž ūdeni cauri, ja uznāk lietus periods, tad nesakrājas,” stāsta dendroloģe.

Īpaši šajā gadalaikā jārūpējas par augiem, kas iestādīti vasaras beigās. Tādas, piemēram, ir ziemziedes jeb Ziemassvētku rozes. Tās jāpiesedz ar egļu zariem.

Tiesa gan, ieziemošana ne vienmēr glābj jutīgākos augus un kokus. Bēdīgs iznākums bija, piemēram, pagājušajā gadā, kad tos saldēja kailsals. Šogad dārza darbu mīļi cer uz sniegu, kas aizsargās augus.

Savukārt Botāniskā dārza darbinieki savāc lapas kompostam, taču Botāniskā dārza ieziemošana nenozīmē, ka tas līdz pavasarim būs slēgts – arī visu ziemu tajā būs daudz ko aplūkot, un darbinieki jau iecerējuši interesantas izstādes, bet tikko sākušas ziedēt acālijas, kuru krāšņumu varēs aplūkot pat līdz pavasarim.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas