Alberts Dinters ķerot vētru: Cilvēku pilni stāvlaukumi un sērfotāju nemiera gars

3 komentāri

“Tas notiek ap 8:00 no rīta, kad iekšā sēdošais nemiera gars, kurš neļauj mierīgi dzīvot kopš nedēļas sākuma jeb brīža, kad sinoptiķi sāk prognozēt pamatīgu vērtu Latvijā, uzgavilē, jo tuvojos Liepājai,” TV3 raidījuma Bez Tabu žurnālists Alberts Dinters stāsta par piedzīvoto Kurzemes piekrastē, dokumentējot vētru Fēlikss.

Foto: Alberts Dinters, TV3

Foto: Alberts Dinters, TV3

Alberts Dinters, TV3 raidījums Bez Tabu:

Vai ar vēja stiprumu ir iespējams pārsteigt Liepāju?

Braucot iekšā Liepājā, nekas īpaši neliecina, ka te notiek kaut kas īpašs. Nu ja – Liepāja jau taču ir pilsēta, kurā piedzimst vējš. Pirmais liecinieks, ka naktī te, iespējams, bijusi vētra, ir teju pie paša Ziemeļu mola, kurš arī ir pirmais apskates objekts. Proti, uz ietves mētājas no skārda darināts ventilācijas skurstenis. Piebraucot pie mola, acis sāk spīdēt, jo, – jā, jūra triec pret betona apmali viļņus tā, ka šļakatas vien pa gaisu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Te arī pirmo reizi tiek zvanīts sinoptiķiem. Viņu atbilde raisa reizē gan vilšanos, gan prieku. Vilšanās – stiprākās vēja brāzmas bijušas naktī Liepājas ostā – 31 m/s. Prieks – visticamāk nebūs lielu postījumu.

Jau ap astoņiem no rīta pie rietumlatvijas pilsētas mola sāk sarasties daudz interesentu, kā arī garām nobrauc policijas auto, no kura likumsargs nopēta vētras lūkotājus, cenšoties izdibināt – vai tie nedara ko nelāgu.

Ceļā uz bāku – nolauztas priedes

Nākamais apskates punkts ir Akmeņraga bāka. Pa ceļam, kur pagrieziens uz Ziemupi, krītošs koks šķērsojis ceļu, taču te jau rosās vīri ar meža tehniku, kuriem divas reizes nav jāsaka, kas darāms. Viens, divi – koks novākts.

Kad tikts līdz bākai, cerības, ka varēsim tikt tās augšā un no putna lidojuma skatīsim dabas plosīšanos, izplēn kā pērnais sniegs. Saimniece augšā bākā nelaiž, jo ir bīstami tādā pūtienā tur uzturēties. Pludmali nevar ne pazīt, kaut katru pavasari te braukts uz vēja zivju copi. Tur, kur parasti ar kājām jāčāpo gabals pa pludmales smiltīm, tagad ir viļņi. Te pirmo reizi rodas sajūta, ka vējš stiprāks nekā Liepājā.

Pāvilosta pārsteidz ar bezbailīgiem sērfotājiem

Pāvilosta. Te cauri plūstošajā Sakas upē var skatīt to, kā cīnās saldūdens un jūra. Straume upē plūst te uz vienu, te – otru pusi, ūdens līmenis “staigā”. Kamēr uz mola filmēju, pienāk kāds vīrs ar fotoaparātu, kurš saka, ka tūlīt trakojošajā jūrā dosies trīs vēja sērfotāji. Ko????? Tikko taču Latviju pāršalca nelaime ar kaitbordistu, kurš gāja bojā jūrā iepriekšējās vētras laikā.

Taču norādītajā vietā tiešām satopu trīs vīrus pilnā sērfošanas aprīkojumā. Uz jautājumu – “Klau, vai nav par traku šis pūtiens un vai ir droši?”, tie atbild: “Viss kārtībā. Vējš ir tāds, kā vajag”, un dodas ūdenī. Atstāju tos baudām viļņus, un tālāk ceļš ved uz Jūrkalni.

Postaža Jūrkalnes stāvkrastā

Te tradicionāls skats – stāvlaukumi pilni ar cilvēkiem, kuri gan izbauda vēja stiprumu, kurš neļauj tiem krist gar zemi, gan skata gleznainā stāvkrasta un jūras cīņu, kurā diemžēl krasts zaudē. Daudzviet tas ir pamatīgi izskalots un nobrucis, bet no tūristiem domātām kāpnēm daudz vairs nav palicis pāri. Nākamais punkts ir Užavas bāka. Tai tuvojoties, sāk šķist, ka vējš pieņemas spēkā.

Užavā “kapā” sasalis lietus, Ventspilī – vējš gāž no kājām

Sākas putenis, bet kad pie bākas dodos pie ūdens, seju pamatīgi kapā sasaluša lietus graudi. Jātur roka priekšā sejai. Ja laika apstākļus vērtētu pēc koku locīšanās, tad varētu teikt, ka vētra paliek spēcīgāka. Kā pēdējais pietures punkts izvēlēts Ventspils mols. Te jau dežūrē pašvaldības policija skatot, lai pārgalvniekus neiepūš jūrā. Un neba velti, jo uz mola vēja brāzmas teju gāž no kājām, bet, tā kā ir paņemts līdzi atbilstošs apģērbs, pūtienu izbaudu, kā saka – pēc pilnas programmas.

Ventspilī redzu pirmos bojājumus mājām – kādai norauts jumta skārda gabals, kurš lidojot nogāzis arī skursteni.

Kopumā izbraukts posms gar piekrasti no Liepājas līdz Ventspilij. Jāsaka, ka diena paiet mierīgi, bez ievērojamiem postījumiem. Glābējiem no plkst. 7:00 līdz 12:00 ir bijuši tikai seši izsaukumi. Kā mēs Kurzemniek’ sak’ – tas Fēlikss tāds pastiprāks vēji’š vien bij’. :)

Kā vētra plosījās Kurzemes piekrastē, uzzini šajā video!

3 komentāri

TOP komentāri

  • Viesturs
    0

    Viesturs

    Ļoti labs video materiāls un informācija! Super! Paldies Alberta brigādei.

    14.01.2015 15:35

  • ilmārs
    0

    ilmārs

    Vot,vot es ar to paš sak,vējels.

    13.01.2015 18:58

  • vejins
    0

    vejins

    labi ka atkal kadu idiotu nevajadzeja meklet.

    13.01.2015 04:23

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas