Vienotībā konflikts starp Āboltiņas un Viņķeles–Čigānes grupējumu

0 komentāri

Eiropas Komisijas viceprezidenta un premjerministres partija Vienotība dažu mēnešu laikā no partijas, kas apvieno politiskos spēkus Latvijā, ir kļuvusi par partiju, kur iekšpolitiskajās cīņās un cīņā par varu tika izmantota šantāža un draudi.

Foto: LETA

Foto: LETA

Solvitas Āboltiņas un Ilzes Viņķeles konflikts kļuva publisks pēc Saeimas vēlēšanām. Par Viņķeli balsoja daudz rīdzinieku, un viņa, atšķirībā no Solvitas Āboltiņas, uzreiz iekļuva Saeimā. Daudz balsu saņēma arī Lolita Čigāne, un abas nāca klajā ar paziņojumu, ka Āboltiņas sabiedrotajam, balsu pirkšanā aizdomās turētajam Dzintaram Zaķim, vairs nav vietas ne partijā, ne Saeimā. Par Saeimas frakcijas vadītāju abas izvirzīja Intu Dālderi. Tomēr Āboltiņai frakcijā bija vairākums, un vadību pārņēma viņa.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Bijusī labklājības ministre Viņķele vēlējās strādāt valdībā, tomēr amats viņai neatradās. Deputātei arī neuzticēja vadīt nevienu Saeimas komisiju. Gatavību kļūt par izglītības ministri izteica arī Lolita Čigāne, tomēr pret to iebilda Vienotības izglītības darba grupas vadītāja Ina Druviete. Viņa arī nepieļāva domu, ka par šīs ministrijas parlamentāro sekretāri varētu kļūt Viņķele. Druviete Āboltiņai un valdības vadītājai Laimdotai Straujumai piedraudēja, ka tādā gadījumā aizies no partijas un paraus līdzi vēl 20 biedru.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete:
Jā. Tik tiešām, es pieklājīgā īsziņā informēju mūsu partijas vadītāju un premjerministri, ka es neuzskatīšu par iespējamu būt līdzatbildīgai par to politiku, kuru Izglītības un zinātnes ministrijā varētu īstenot Ilze Viņķele, un ka šādu viedokli man ir pauduši vismaz 20 partijas izglītības darbinieki. Tas arī bija viss. Protams, es varu justies gandarīta, ka mans viedoklis ir respektēts.

Vēl vienu iemeslu konfliktam radīja Viņķeles un Čigānes ideja likumā nostiprināt nereģistrētās partnerattiecības. Pret to iestājās Āboltiņa. Viņasprāt, homoseksuālo attiecību legalizāciju nesapratīs partijas atbalstītāji, kas jau pēc pāris gadiem dosies uz pašvaldību vēlēšanām. Viņķeles–Čigānes idejas varot partijai kaitēt.

Foto: LETA

Foto: LETA

Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:
Bet jautājums, vai mēs to gribam ieviest, vai esam partija, kura ir Eiropas Tautas partiju grupā, un tā ir mūsu prioritāte, tā nav partijas Vienotība prioritāte, mēs, protams, esam gatavi risināt tās praktiskās lietas, kas attiecas uz mantošanu, kas attiecas uz saslimšanu un tādām lietām, bet tāpēc nav jārada partnerattiecību likums.

Par vēl vienu Āboltiņas opozicionāru kļuva deputāts Andrejs Judins, kuram neizdevās kļūt par Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju. Āboltiņa starppartiju sarunās viņu neatbalstīja. Toties Viņķeles tēva Jura Vidiņa vadītā Viļānu Vienotības nodaļa Judinu izvirzīja partijas priekšsēdētāja amatam.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Kāpēc jūs pati neizvirzījāt savu kandidatūru, piemēram?
Saeimas deputāte Ilze Viņķele: Man šķiet, ka Judina kungs iekšpartejiski ir labāka kandidatūra, viņš nav tik kontroversāls, man piemīt tāds grēks būt polarizējošai. Gan jāsaka, es neesmu vienīgā organizācijā ar šādu īpašību kopumu.
Nekā personīga: Tak, cik gadu politikā. Varētu tā kā mierīgāk?
Ilze Viņķele: Nu, tad, kad būs sajūta, ka vajag mierīgāk, tad acīmredzot jāmaina darbs.

Pēdējās dienās pirms partijas kongresa Saeimas kuluāros sāka parādīties ziņas, ka Viņķele ar domubiedriem no Vienotības varētu aiziet, par aptuveni trešdaļu samazinot Vienotības frakciju. Pati deputāte gan to noliedz, toties Āboltiņu šāds pavērsiens nebaida.

Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:
Protams, liberālās nišas partijas nišas vieta Latvijas politikā ir brīva. Un varbūt, varbūt, ka, ja ir tik nepārvarama vara pašiem ievērot to demokrātijas principus un iekļauties vairākuma lemtajā, tad varbūt arī risinājums, ka nu diemžēl Vienotībai būs mazāka frakcija. Šobrīd tāda saruna nav bijusi, tas netiek deklarēts, un es līdz šim vienmēr esmu uzskatījusi, ka man ir izdevies apvienot dažādus viedokļus, šobrīd visi mēģinājumi to darīt kaut kā nav sekmējušies.

Viņķele jau savām idejām meklētu atbalstu ārpus Vienotības. Lai runātu par kopīgām liberālajām vērtībām, tikusies ar Saeimā neiekļuvušās partijas Latvijas attīstībai jauno vadītāju Juri Pūci.

Nekā personīga: Vai jūs neesat meklējusi atbalstu liberālajām idejām pie citām partijām?
Saeimas deputāte Ilze Viņķele: Līdz šim tāda vajadzība nav… Sadarbība ar citiem cilvēkiem no citām partijām, kas ir iespējama noteiktu problēmu risināšanai, man nekad nav sagādājusi problēmas, un es domāju, ka tā tas arī būs turpmāk.
Nekā personīga: Ar Latvijas attīstībai, piemēram, partiju?
Ilze Viņķele: Latvijas attīstība man ir bijusi simpātiska viņu programma, ar kuru viņi startēja vēlēšanās, tur dažas lietas… man tur konceptuāli atšķiras izpratne par risinājumiem, bet kopumā ļoti uzteicams sniegums, manuprāt, viens no profesionālākajiem jauno partiju galā.

Konflikts Vienotības biedrus ir nobiedējis. Tādēļ kongresā viens pēc otra partijas vecbiedri centās abas puses samierināt.

Foto: LETA

Foto: LETA

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete:
Liberālo vērību paudēju izstumšana no partijas nav tālredzīga, jo tā aizbaida no partijas atbalstītājiem noskaņotus vēlētājus, kuriem Vienotība Latvijas politiskajā spektrā ir vienīgā iespējamā izvēle.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Partijai jābūt konservatīvai vai vairāk ar to liberālo ievirzi?
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis: Es domāju, ka mums ir jāstrādā pie tiem jautājumiem, kas tiešām ir mūs kā dažādus politiskos spēkus apvienojuši. Mēs zinām, ka Vienotība ir radusies, apvienojoties vairākiem politiskajiem spēkiem, līdz ar to Vienotība, protams, nav ideoloģiski ārkārtīgi nu, teiksim, tāda šaura partija, ja mēs runājam par šo jautājumu – konservatīva vai liberāla, tas nozīmē, ka mums ir šajā jautājumā tomēr nu jāsaglabā zināms balanss un jāļauj dažādiem partijas biedriem palikt pie saviem viedokļiem.

No jauna ieguvusi varu, Āboltiņa, šķiet, negrasās ieklausīties ne Kalnietē, ne Dombrovskī. Konflikts tikšot pārrunāts jau tuvākajās valdes un frakcijas sēdēs. Nākamās partijas vadītāja un valdes vēlēšanas ir pēc diviem gadiem. Par nākamās paaudzes līderi Vienotība gatavo bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu, kurš partijā iestājās īsi pirms Saeimas vēlēšanām. Tagad jau viņš kļuvis par valdes locekli.

Foto: LETA

Foto: LETA

Vienotības valdes loceklis Andris Piebalgs: Tikai vienīgais valdes loceklis un valde, varētu teikt, ir zināmā mērā tiesīga lemt, mēs arī jā, bet tas nenozīmē, ka tā ir kaut kāda izpildvara vai izpildinstitūcija. Es netaisos nekur šobrīd strādāt, nevienā izpildvarā un nevienā izpildinstitūcijā.
Nekā personīga: Vai ideoloģiski tai partijai būtu jābūt konservatīvai vai ar liberālu ievirzi?
Andris Piebalgs: Es domāju, ka diemžēl partijai jāsaglabā abi spārni, un, manuprāt, konservatīvais būs stiprāks nekā liberālais, jo vienīgā liberālā partija nomira, un tas ir skaidrs, ka konservatīvisms Eiropā ir stiprāks. Tā kā jāmēģina Latvijas gadījumā atrast balansu, lai liberālais spārns, kas tika pateikts arī sākotnējos paziņojumos, ka tas nepazustu, ka tas nejustos lieks šajā konservatīvisma pārsvarā.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas