Valdis Kalnozols: Mēs izvarojam bērnu dzīves

2 komentāri

“Slēpjoties aiz vārdiem “Mēs aizstāvam bērnu tiesības”, patiesībā izvarojam bērnu dzīves,” tik skaidri par pastāvošo kārtību Latvijas Bāriņtiesu sistēmā izteicies politiķis un uzņēmējs Valdis Kalnozols.

“Daudzi citi cilvēki Latvijā un arī es personīgi esmu pārliecinājies, ka daudzos Latvijas rajonos Bāriņtiesa, no vienas puses, apgalvo, ka darbojas bērnu interesēs – atbilstoši likumam, bet faktiski rīkojas pretēji, atņemot bērniem tiesības uz ģimeni. Tādā veidā Bāriņtiesa veicina, ka par sabiedrības vērtību kļūst nevis ģimene, vecāki, skolotāji, bet gan nauda,” uzskata politiķis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Sāpīgi ir tas, ka situācijā, kad tiek izvaroti mūsu bērnu likteņi, visa sabiedrība to redz un labi apzinās, taču dzīvo ar attieksmi – kamēr tas neskar mūs personīgi, neiesaistīsimies, noraudzīsimies no malas.

Un pat tad, ja paši nokļūst šādā situācijā, cilvēki visbiežāk bezspēcībā nolaiž rokas – ļauj atsevišķiem, ar savu personīgo dzīvi neapmierinātiem cilvēkiem, vardarbīgi izrīkoties ar bērnu dzīvi.

Vēl absurdāk ir tas – ja kāds sabiedrībā sāk runāt par kādu aktuālu un sāpīgu jautājumu, tad savējie – tautieši nevis atbalsta un palīdz rast risinājumus, bet, kompensējot mazvērtības kompleksus, šo cilvēku noķengā. Gluži kā tai stāstā par latviešiem, kam, nonākot elles katlā, nav pat jāliek klāt sargus, jo tos, kas cenšas izrāpties no elles katla, paši latvieši velk atpakaļ.

Viņš norāda, ka Latvijā bērni retāk cieš no fiziskas vardarbības, bet biežāk no emocionālas vardarbības. “Kā piemēru var minēt sabiedrībā plaši izskanējušo skandālu, kad bērna tēvs, nespēdams izturēt, ka meita skolā tiek emocionāli pazemota, devās uz skolu pārmācīt pāridarītājus ar siksnu,” norāda Kalnozols.

“Milzīgu emocionālu traumu bērni gūst, kad tiek šķirta vecāku laulība, un tas atstāj sekas uz viņu turpmāko dzīvi. No savas pieredzes varu teikt, ka situācijās, kad tiek šķirtas laulības un pieaugušo starpā dalīti bērni, Bāriņtiesas un tai piesaistīto psihologu, mediatoru rīcības modeļi ir ļoti šabloniski, bezpersoniski un klaji neieinteresēti bērnu interesēs, emocionālajā labklājībā, būtībā vēl vairāk traumē bērnus,” viņš pauž.

Bāriņtiesā strādā sievietes, kas atriebjas vīriešiem

Pirmā atziņa, ir tāda, ka, šķirot laulību, Bāriņtiesas darbinieki neievēro likumus, kas aizsargātu bērnu tiesības augt ģimenē ar abiem vecākiem. “Bāriņtiesa nevis iedziļinās laulāto partneru konflikta būtībā, bet savas darbības balsta uz papīru gūzmām ar sūdzībām, ko viens par otru iesniedz vecāki,” pauž politiķis.

Tāpat viņš uzskata, ka “daudzas Bāriņtiesas darbinieces jūtas vīlušās personiskajā dzīvē, vīriešos un, pieņemot lēmumus par bērnu tiesībām un interesēm, neapzināti atriebjas vīriešiem”.

“Kā var izlemt mūsu Latvijas ģimeņu un bērnu likteņus cilvēki, kas paši nav spējuši saglabāt savu ģimeni un izaudzināt bērnus?” vaicā Kalnozols.

“Tas pats attiecas uz psihologiem. Kā par bērnu vai ģimenes psihologu var strādāt cilvēks, kam pašam nav stabilas ģimenes, kurš pats nav izaudzinājis bērnus? Diemžēl šādu psihologu Latvijā ir pietiekami daudz. Dažkārt rodas sajūta – ja psihologam ir sertifikāts, (Iespējams, ka tas ir iegūts par labām attiecībām ar organizācijas vadību, nevis profesionalitāti.) tad labāk turēties no šāda psihologa pa gabalu, lai netraumētu emocionāli gan bērnus, gan sevi,” uzskata Kalnozols.

“Daudz cilvēcīgāk un objektīvāk laulāto partneru konfliktus varētu risināt šādi – partneriem, kas nolēmuši šķirt laulību, obligāti jāiziet mediācijas process, kura mērķis un uzdevums ir palīdzēt izlīdzināt domstarpības, atrast kompromisu, vienoties. Ja viens no partneriem to nesekmē, tādējādi apliecinot, ka paša emocijas ir svarīgākas par bērna interesēm, Bāriņtiesai tas ir jāņem vērā un jādod iespēja bērniem dzīvot pie tā vecāka, kurš ir gatavs piedalīties mediācijas procesā, bērnu dēļ rast risinājumu. Tātad bērnu labā meklēt kompromisu ar laulāto draugu.
Arī šobrīd pāriem šķiršanās procesā tiek piedāvāts iziet mediāciju. Taču tas, kā šis process notiek, ir parodija. Ierodas konfliktējošs pāris uz mediāciju, un, mediatoram klātesot, viens otru kārtīgi noķengā. Kad mediācijai atvēlētais laiks ir beidzies, mediators iekasē naudu, un ar to viņa darbs beidzas. Vai tas atrisina problēmas partneru starpā? Pilnīgi noteikti – nē!”

Psihologa standarta jautājums bērnam – “Pie kura no vecākiem vēlies dzīvot?” – ir emocionālā vardarbība

Uzdodot šādu jautājumu bērnam, kurš jau tā cieš vecāku šķiršanās dēļ, viņam liek izvēlēties vienu vai otru, akcentē Kalnozols. Savukārt bērns, kā zināms, psiholoģiski ir vairāk atkarīgs no mātes, un nereti arī mātes ietekmēts. Tāpēc bērns, visticamāk, pateiks, ka vēlas dzīvot kopā ar māti, lai gan abi vecāki viņam ir svarīgi.

Pasaules psihologi ir pārliecināti – lai bērns izaugtu par pilnvērtīgu personību, viņam ir nepieciešams augt kopā gan ar tēvu, gan ar māti, pauž Kalnozols.
Viņš norāda, ka “Bāriņtiesa ir kā sava veida kombināts, kas ar savu darbības taktiku ražo šķirtās ģimenes un salauztas bērnu dzīves. Savukārt, pieaugot šķirto ģimeņu skaitam, Latvijā ģimene kā vērtība tiek degradēta”.

Rezultātā šobrīd Latvijā 104 tūkstoši sieviešu bērnus audzina vienas, proti, apmēram 30% bērnu ģimenēs aug bez tēva.

2 komentāri

TOP komentāri

  • beidzot.
    +2

    beidzot.

    Kāds par to ir sācis runāt.
    Bāriñtiesā straadaa neadekvaatas personas.

    09.11.2015 11:57

  • ES
    0

    ES

    Runā jau skaisti, tiesa, tikai vai viņš nav tas pats V.Kalnozols,kurš pats ir runājis par vairākām "īstām" mīlestibām, un katrai iepriekšējai istajai bija viņa bērns.Kā tur apvienot abus vecākus?

    09.11.2015 14:42

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks? šodien 09:03

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas