Vai tikumību iespējams nomērīt? Skolu viedoklis par rupjiem dzejoļiem

1 komentārs

Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par to, cik “tikumiski” ir skolēniem likt analizēt dzejoļus, ja tajos ir lamuvārdi, kā arī – vai skolēniem būtu jāanalizē filmas, ja tajos tiek skarta homoseksualitātes tēma. Attieksme skolās nav viennozīmīga – kā skolēnu, tā skolotāju viedokļi ir dažādi.

Konkrētāk – šis jautājums ar jaunu sparu atgriezies dienaskārtībā, kopš vietēja mēroga zemestrīci radīja literatūrzinātnieces Ivetas Ratinīkas piedāvājums 10. klases skolēniem analizēt provokatīvo Agneses Krivades dzejoli Svētīgi. Sabiedrību tas nosacīti sadalījis divās daļās – tajos, kas šādu rīcību uzskata par nepieņemamu, un tiem, kas notikušo uztver ar vēsu prātu.

Galvenais iemesls, kādēļ mācību gads vēl tikko sācies, bet publiskajā telpā notiek diskusijas, cik tālu drīkst iet pedagogs un cik tālu sniedzas viņa brīvība izvēlēties papildmateriālus, saistīta ar grozījumiem izglītības likumā. To būtība – pasargāt izglītojamos no informācijas, kas var ietekmēt viņu tikumību.

Līdzdarbojoties astoņām nevalstiskajām organizācijām, likuma grozījumus mēģinās konkretizēt, mēģinot minimizēt variācijas iespējas. Vadlīnijas šobrīd nekonkrētajiem grozījumiem izglītības likumā par tikumību, nevalstiskās organizācijas plāno izstrādāt līdz nākamā gada vasarai. Taču neoficiāli jau tagad tiek izteiktas šaubas, vai tikumību ir iespējams nomērīt.


Laura Nulle, skolotāja:

Nezinu, vai es ietu pie 7. klases ar tādu dzejoli, jo justos neveikli, bet ar vidusskolu, jā – kāpēc nepārrunāt un neanalizēt?

Savukārt Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina, kas pasniedz arī literatūru, konkrētais dzejolis nepatīk, jo šķiet nomācošs un depresīvs. Vienlaikus viņa uzskata, ka pedagoga radošo pieeju nedrīkst ierobežot. Tā ir kā neredzama, smalka līnija, kur svarīgi just balansu.

Ilze Vergina, skolotāja:

Būt skolotājam šodien ir sarežģīti, noturēt skolēnu uzmanību, būt interesantam, veidot saspēli ar bērniem, bet tur jābūt spēcīgai personībai. Ja tā var sākt sarunu, tad jā. Ja tas ir vienīgais veids – tad es to nedarītu.

Diskusijas par to, ko drīkst un ko nedrīkst izmantot, nav raisījušās tikai ap dzejoļiem. Arī filmām. Piemēram, kinolente Totāls aptumsums, kuru veidojusi viena no vadošajām Eiropas režisorēm Agņeška Holanda, attēlo patiesu stāstu par homoseksuālo franču dzejnieku Artūru Rembo. Mācību stundas ietvaros tā tika demonstrēta Rīgas 1. ģimnāzijā. Par to sūdzējās kāda audzēkņa tēvs, un direktors to aizliedza izmantot turpmāk.

Tīna Nulle:

Ja bērns aiziet mājās un pastāsta, ka skolā bijusi šāda filma, un viņi zina, ka 17 gadus vecais bērns ir spējīgs apstrādāt to visu informāciju, tad vecāki nesūdzas. Taču, ja viņi jūt, ka audzināšanā kaut ko nav izdarījuši, sāk sūdzēties…

Skaties video!

1 komentārs

TOP komentāri

  • ES
    0

    ES

    Sacerēt un drukāt drikst, tā ir māksla, bet lasit un ar vidusskolēniem pārrunāt nedrīkst-netikumiba. Absurds.

    14.11.2015 13:50

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas