Trauslā ētikas robeža – katoļu grēksūdzes noslēpums un nežēlīgs noziegums

6 komentāri

Latvijā ir bijis precedents, kad šausminoša slepkavība – zīdainim tiek izgriezta sirds – tiek uzticēta garīdzniekam. Taču priesteris saskaņā ar katoļu baznīcas likumiem nedrīkst izpaust nekādu informāciju par noziegumu policijai. Kur pastāv robeža starp baznīcas dogmu un risku citu cilvēku dzīvībām?

To portāls Skaties.lv jautāja pašai katoļu baznīcai, Valsts policijai, ētikas un filozofijas pētniecei Dr. phil. Skaidrītei Lasmanei, kā arī kriminālziņu raidījuma Degpunktā producentam Agrim Blūmfeldam.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Katoļu baznīcai ir vienošanās ar valsti

Katoļu konfesijā, ar kuru Latvijā sevi saista 450 tūkstoši cilvēku, paredz grēksūdzi. Tās laikā ticīgais var garīdzniekam uzticēt visu, kas uz sirds, un saņemt grēku piedošanu. Tajā pašā laikā katoļu baznīca uzņemas, ka pilnīgi nekas, kas tiek teikts grēksūdzē, nevienam, tostarp policijai, nekad netiks izpausts.

”Grēksūdzes noslēpums nozīmē, ka viss, ko grēku sūdzētājs izstāsta priesterim grēksūdzes solā, tur arī paliek,” portālam Skaties.lv akcentē priesteris Aivars Līcis.

Tāpat pēc grēksūdzes priestera un grēku sūdzētāja starpā nevar būt nekādas sarunas par grēksūdzes saturu, pat ja tas ir krimināla rakstura.

Aivars Līcis, katoļu baznīcas priesteris:

Ja priesteris grēksūdzē uzzina kādu krimināla rakstura informāciju, viņš to nedrīkst izmantot kā liecību vai pierādījumu kādas lietas risināšanā. Neviens un nekādā gadījumā nedrīkst pratināt katoļu priesteri jautājumos, kas saistīti ar grēksūdzes noslēpumu pat tad, ja šis priesteris ir liecinieks vai procesa dalībnieks valsts tiesā – tā ir paredzēts arī Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumā.

To portālam Skaties.lv apstiprina arī Valsts policija. Proti, likumsargu pārstāvis Dairis Anučins akcentē, ka katoļu priesteris arī likuma ietvaros var neziņot par likumpārkāpumiem.

”Tas noteikti nav bieži izplatīts un izšķirošais faktors, kas traucē policijai nozieguma izmeklēšanā. Policijai ir daudz citu metožu, kā izmeklēt noziegumus. Tā nav aktuāla problēma, kas traucētu darbā,” norāda D. Anučins, akcentējot, ka Valsts policija ciena un respektē likumus, kas darbojas baznīcā.

Šausminošais noziegums deviņdesmitajos – zīdainim izgriež sirdi

Lai arī, iespējams, ka reti kad slepkava vai izvarotājs steigšus dodas uz baznīcu sūdzēt grēkus, vismaz viens šāds gadījums Latvijā ir bijis.

Runa ir par šausminošu slepkavību Rīgā – tur kāds vīrietis, sekojot ”balsīm galvā”, brutāli nogalinājis māti un zīdaini. Mazajam bērniņam tika izgriezta sirds un liesa. Vēlāk tapa skaidrs, ka vīrietis šo noziegumu uzticējis kādam katoļu priesterim Zbigņevam. Taču baznīca pauda, ka arī šajā gadījumā nevar izpaust neko, kas tika stāstīts grēksūdzē. Vēlāk noziegums tika atšķetināts, taču vairākus gadus psihiski slimais slepkava bija uz brīvām kājām. Katoļu baznīcas klusēšana izpelnījās arī daļas sabiedrības nosodījuma, kamēr citi uzskatīja – priesteris rīkojies pilnīgi pareizi.

Priesteris Aivars Līcis portālam Skaties.lv akcentē, ka ”nevar atrunāties ar ārkārtas izņēmumiem, kuros grēksūdzes noslēpuma laušana it kā var sekmēt sabiedrisko labumu”. ”Mēs nedrīkstam aizmirst, ka grēksūdze ir Jēzus Kristus iedibināts dziedināšanas kalpojums, kuru cilvēkam nav tiesību mainīt pēc saviem ieskatiem,” akcentē priesteris.

Tikmēr kriminālziņu raidījuma Degpunktā producents Agris Blūmfelds pauda, ka šajā konkrētajā gadījumā, kad tika noslepkavots zīdainis, kā arī pastrādātas vēl citas slepkavības, kuru rokraksts ir ļoti līdzīgs, ”vajadzētu atcerēties ne tikai par baznīcas stāju un nostāju, bet arī par noslepkavoto cilvēku tuvinieku ciešanām un dvēseles mieru, ko iegūt viņi varēs tikai tad, kad zinās, ka slepkava saņēmis sodu”.

“Mīli un dari, ko gribi!”

”Tā patiešām ir dilemma. No vienas puses, pastāv katoļu baznīcas dogma un kanons: grēksūdzei jābūt konfidenciālai, citādi zūd tās būtība un jēga. Savukārt, no otras puses, iespējams, ka dogmas dēļ tiek nodarīts ļaunums, ja no informācijas neizpaušanas ir cietuši, cieš un cietīs noziedznieka jau bijušie un nākamie upuri, neizslēdzot cilvēka dzīvības zaudējumu. Ne velti pagājušā gadsimta vidū izveidojās situatīvā ētika (tās veidotājs ir Džozefs Fletčers (Joseph Fletcher)), kas mēģināja pamatot situācijas prioritāti pār dogmu,” norāda filozofijas un ētikas pētniece Skaidrīte Lasmane.

Foto: LETA

Foto: LETA

Dr. phil. Skaidrīte Lasmane:

Protams, vieglāk paļauties uz normas un likuma dogmu nekā pašam ierindas garīdzniekam uzņemties atbildību un patstāvīgi lemt situācijā, taču morālais dogmatisms nesniedz lielāko labumu lielākam cilvēku daudzumam. Tas šajā gadījumā nav uzlūkojams par pietiekami saprātīgu un auglīgu domāšanas un izvēles veidu, kaut arī pamatots ar dievišķo un baznīcas autoritāti.

Savukārt Svētais Augustīns kristīgo mīlestību izteicis īsi – ”mīli un dari, ko gribi”, atgādina S. Lasmane.

Noskaties video, kas radīja diskusiju sabiedrībā!

6 komentāri

TOP komentāri

  • Jānis
    +1

    Jānis

    Gunta!
    jūsu rakstītais līdz sirds dziļumiem aizskāra ne tikai mani, bet arī Jūsu citēto priesteeri Aivaru Līci, ar kuru es šodien runāju. Lūdzu piedošanu , ka nesavaldot emocijas , esmu Jūs aizskāris. Bet tagad par Jūsu iebildumiem:
    1. Es neatceros, ka Latvijā, sākot ar 90 gadu otro pusi ( kad pats iesaistījos Baznīcā) būtu vēl kāds garīdznieks vārdā Zbigņevs, tādēļ " priestera Zbigņeva" tagadējais amats un uzvārds visiem katoļticīgajiem ( par to esmu pārliecināts) un ceru, ka vismaz tagad - arī Jums ir skaidrs tāpat ( turklāt video ir runa tikai par Rīgu un, cik man zināms, tagadējais arhibīskaps, būdams priesteris, ārpus Rīgas nav kalpojis).
    2. Ja cilvēks labprātīgi izsūdz grēkus pie priestera, viņš atzīst savu vainu un tādēļ ( par to esmu pārliecināts) būs gatavs savu vainu atzīt arī policijai. Priesteru piespiešana atklāt grēksūdzes noslēpumu man atgādina čekas lietotos paņēmienus arī tad, ja ir runa tikai par grēksūdzē izsūdzētiem smagiem noziegumiem. 3. Es nezinu, ko Jums stāstīja Skaidrīte Lasmane, bet sv. Augustīna vārdi ir acīmredzami izrauti no konteksta. " Mīli un dari ko gribi" - tas ir jāskata kristīgās tuvākmīlestības kontekstā. Tāds, kurš otra cilvēka dzīvības vārdā spēj nedomājot upurēt savējo ( bet tieši tādā ir kristīga tuvākmīlestība) vienkārši nespēj citam nodarīt ļaunu.

    14.04.2015 23:29

  • Jānis
    0

    Jānis

    " Raksta autora uzdevums ir apkopot sabiedrībā valdošos dažādos viedokļus." Pinīgi piekrītu. Bet likumā " Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" cita starpā ir minēts:
    25. pants. Žurnālista pienākumi
    " Žurnālista pienākumi ir:

    1) sniegt patiesu informāciju."
    Un iepriekš minētais sv. Augustna citāta lietojums manā uztverē pierāda, ka Jūs šajā rakstā neesat sniegusi pilnīgi patiesu informāciju ( par to rakstīju jau iepriekšējā piezīmē). No Jūsu rakstītā izriet, ka Augustīns būtu atbalstījis nozieguma slēpšanu, kas ir pilnīgi absurdi. Priesteris var un viņam pat ir pienākums grēcinieku aicināt pieteikties policijā un atzīties nodarītajā, bet grēksūdzē teikto viņš atklāt nedrīkst. Bet tas nenozīmē, ka priesteri " neatdod" to, ko saņēmuši grēksūdzē. Viņi nedrīkst teikt " Jānītis atzinās, ka viņš Pēterīti ceturtdien nosaucis par muļķi, bet Pēterītis atzina, ka viņš tādēļ Jānītim " iekrāvis pa purnu."" Bet rakstos, sprediķos, grāmatās par dažādiem kristīgās dzīves jautājumiem anonīmā un apkopotā veidā tiks izmantotas desmitiem Jānīšu un Pēterīšu liecības ar ieteikumiem, kā nenonākt līdz šādām situācijām.
    2. " Situāciju ētika " tīrā veidā nemaz nevar pastāvēt. Tad jau zaglis, kurš veikalā nozadzis maizi , sviestu un desu, varēs attaisnoties ka līdz algai vēl ir dažas dienas bet ēst gribas - un viņu neviens nevarēs sodīt. Vai tas nenovedīs pie haosa? Un situāciju ētikas augļi lielā mērā jau tagad ir redzami - " draugus" un " draudzenes" var mainīt vai ik mēnesi.

    15.04.2015 17:03

  • bomis
    0

    bomis

    svētie liekuļi atdzīvojušies...kalpotāji!

    15.04.2015 09:02

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas