Rimšēvičs: Šajā nenoteiktības laikā eiro nestie ieguvumi Latvijai ir milzīgi

0 komentāri
Rimšēvičs: Šajā nenoteiktības laikā eiro nestie ieguvumi Latvijai ir milzīgi
Foto: EPA/LETA

Eiro nestie ieguvumi Latvijai šajā nenoteiktības laikā ir milzīgi, sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš vērsa uzmanību, ka tautsaimniecības gan Austrumos, gan Rietumos iet uz leju, bet Latvijas tautsaimniecība joprojām ir viena no trim straujāk augošajām ekonomikām eirozonā. Eiro ir nodrošinājis, ka Latvijas kredītreitingi tiek paaugstināti, līdz ar to valsts var gadā ietaupīt 70-80 miljonus eiro. Tā ir papildu nauda budžetā, kas neaiziet valsts parāda atmaksai, bet ko var tērēt Latvijā, uzsvēra Rimšēvičs. Viņš atzīmēja, ka ir samazinājušās valūtu konvertācijas izmaksas, kā arī lētākas un pieejamākas ir kļuvušas kredītu procentu likmes, pārfinansējot kredītus. Pēc eiro ieviešanas Latvijas komercbankām ir pieejams arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) finansējumam ārkārtas likviditātes nodrošināšanai.

Runājot par investīciju piesaisti Latvijai, Rimšēvičs atzina, ka sūdzēties nevaram. “Investīcijas ir atnākušas, tās varbūt nav atnākušas tik daudz, kā atļāvāmies cerēt, bet jāņem vērā pasaules ekonomiskais stāvoklis. Jāņem vērā, ka situācija nav perspektīvas bagāta, tāpēc cilvēki nogaida,” sacīja Latvijas Bankas prezidents. Viņš skaidroja, ka straujāku investīciju ienākšanu kavē divi faktori – reģionā un pasaulē ir trauksmaina situācija, kā arī pastāv nenoteiktība, kā nākotnē attīstīsies Latvijas tautsaimniecība.

Centrālās bankas vadītājs atzīmēja, ka jāpatur prātā arī iespējamā otra alternatīva, proti, ka bez eiro investīcijas ne tikai uz Latviju neatnāktu, bet tās būtu sākušas plūst projām un radītu vēl lielāku neskaidrību par nākotni.

Rimšēvičs pieļāva: ja ģeopolitiskās krīzes laikā Latvijai vēl būtu sava nacionālā valūta, neskaidrība un nenoteiktība būtu izdarījusi lielāku spiedienu uz nacionālo valūtu. “Iespējams, svārstības valūtas kursa koridora ietvaros būtu bijušas pietiekami nopietnas. Atkal cilvēki sāktu izplatīt baumas, ka Latvijas ekonomika ir ievainota, ka Latvijas ekonomika drīz varētu ciest, tāpēc tagad neieguldiet. Tagad tādām baumām vairs nav nekādas augsnes, un cilvēkus vairs nevar apmuļķot,” sacīja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka pēc Latvijas iestāšanās eirozonā mūsu valsts var dalīties ar savu pieredzi un tiek uzklausīta. “Ir ļoti būtiski, ka Latvija dažādās komitejās, darba grupās, padomes sēdēs ir spējīga paust viedokli, kas ir kompetents, interesants, kurā ieklausās un no kura ir pienesums. Latvijas pieredze krīzes laikā bijusi tik milzīga, ka ļāvusi mums ieskatīties receptēs, kas būtu piemērojamas valstu krīzes situācijām,” sacīja Rimšēvičs. Viņš vērsa uzmanību, ka Latvija ir partneris, uz kura vārdiem var paļauties, kurš ir gājis cauri krīzei, kura pielietotās receptes darbojas. “Līdz ar to Latvijas piemērs tiek locīts ļoti dažādos saietos un sanāksmēs,” teica centrālās bankas vadītājs un skaidroja, ka notiek savstarpējs izglītības un bagātināšanās process un domu apmaiņa, kurās valstīs konsolidācija ir iespējama un kurās nav, vai būtu nepieciešams konsolidēt ātrāk vai vēlāk.

Savukārt Latvijā ir audzis sabiedrības atbalsts eiro. Oktobrī veikta aptauja rāda, ka sabiedrības atbalsts vienotajai Eiropas valūtai ir 55%. Tas ir labs rādītājs, vērtēja Rimšēvičs. Viņš cer, ka atbalsts eiro varētu nākamajos gados vēl nedaudz augt. Igaunijā tas ir tuvu 70%.

Latvija eirozonai pievienojās šā gada sākumā, bet 2015.gadā eirozonai pievienosies Lietuva.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas