Peters: Problēmas sākās tad, kad mēs neuzrunājām krievvalodīgos atsevišķi ar īpašu vēstījumu

0 komentāri

”Nezinu, tieši kurā brīdī, bet kļūdas sākās tad, kad mēs neuzrunājām krievus pilnīgi atsevišķi, spilgti, premjera vai prezidenta personā. Tieši ar īpašu vēstījumu visiem cittautiešiem, kas dzīvo Latvijā, kas nav Latvijas pilsoņi. Tas būtu bijis sākums,” intervijā raidījumam 900 sekundes atzina dzejnieks un kādreizējais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters.

Vaicāts, kam būtu jābūt šajā uzrunā, viņš vērtēja, ka vajadzēja izrunāt, ka kopā esam likvidējuši boļševismu, ka mums ir kopēja valsts, ka varam brīvi pārvietoties, kur katrs gribam. Bet tie, kas negrib veidot šo valsti, var izbraukt, piemēram, uz Ameriku.

”Vajadzēja runāt par to, ka esam vienlīdzīgi cilvēki. Īstenībā vajadzēja balstīties Latvijas pirmās republikas, kas tagad turpinās, un šīs Satversmes vārdiem, pozīciju. Daudz vairāk cilvēku nebūtu sakaitināti nekā tagad. Daudzi ir vienkārši sakaitināti,” uzskata dzejnieks.

Tāpat dzejnieks piebilda, ka viņam nepatīk vārds ”nepilsonis”, jo ”tas ir gandrīz vai necilvēks”. Pēc J. Petera paustā, latviešu valoda ir bagāta un varēja izdomāt arī citu vārdu, savukārt apzīmējumā “nepilsonis” ir savs “revanša graudiņš”.

Skaties fragmentu no intervijas!

Runājot par patlaban aktuālajiem Otrā pasaules kara beigu pieminēšanas pasākumiem, J. Peters atzina, ka tie nav tik viennozīmīgi svētki. Krievijā, Sarkanajā laukumā, tie tagad ir revanšistiski svētki, bet lauku kapsētās, ar zilu žodziņu apvītās, un lauku baznīciņās 9. maijā viņš ir redzējis patiesi aizkustinošus skatus, kur māmiņas lūdz Dievu, met krustus par saviem zaudētiem dēliem, vīriem un tēviem. ”Tā ir bilde, ko vajag cienīt,” norādīja dzejnieks.

Viņš arī atzīmēja, ka pašu kara dalībnieku Rīgā, Latvijā, ir maz. “Ja pieņemam, ka pirms 70 gadiem jaunākajam kara dalībniekam bija 20, tad šogad viņam ir 90, ja bija 40, tad šogad viņam ir 110. Turklāt ir jautājums, vai uz pasākumiem iet tieši Tēvijas kara dalībnieki, vai arī tādi, kas ir ”piesmērējušies” un iet ar citu mērķi – nevis izsāpēt savu tuvinieku nāvi, bet gan demonstrēt kādu revanšu par bijušās Padomju Savienības bojāeju,” sacīja dzejnieks.

”Ja kāds mazdēls tur iet godināt sava vectēva piemiņu, lai iet. Jo varbūt vectēva kaps nav Latvijā, bet kaut kur pie Berlīnes. Esmu demokrāts, iecietīgs un tolerants, uzskatu, ka aizliegt nevar neko. Mums nevarēja aizliegt nekādus Jāņus. Krieviem, nosacīti runājot, nevarēs aizliegt 9.maija pulcēšanos,” vērtēja Peters.

J Peters no 1990. līdz 1992. gadam bija Latvijas pārstāvis Maskavā, bet no 1992. līdz 1997. gadam – Latvijas vēstnieks Krievijā. Savulaik J. Peters bija viens no Latvijas Tautas frontes aktīvistiem.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas