Lemjot par Francijas aicinājumu, Latvijai priekšā nebūs vienkārša izvēle, uzskata Sprūds

2 komentāri

Lemjot par atbildi uz Francijas aicinājumu pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sniegt atbalstu militārajām operācijām ārvalstīs, Latvijai priekšā nebūs vienkārša izvēle, otrdien vakarā LNT Ziņām telefonintervijā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Viņš atgādināja Latvijas pieredzi Irākā un Afganistānā un aicināja ņemt vērā, ka Sīrijā ir reāla karadarbība, turklāt pastāv risks, ka būsim ievainojamāki arī terora aktu kontekstā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Principā var rasties zināma dilemma priekš Latvijas. Jo Francijā lielākais vairākums sabiedrības ir par to, ka uz Sīriju jāsūta sauszemes karaspēks, un ir apziņa par to, ka ar gaisa triecieniem vien ISIS iznīcināt nebūs iespējams. Noteikti tiks lūgta palīdzība iesaistīties gaisa triecienos un nevar izslēgt, ka Francija lūgs sauszemes operācijās iesaistīties arī Eiropas valstu armiju, tai skaitā Latviju,” vērtēja Sprūds.

Viņš atzina, ka palīdzība ES līguma 42-7.panta ietvaros ir stiepts jēdziens un automātiski nav jāpieņem, ka tā būs militāra palīdzība. Tomēr rodas arī jautājums par solidaritāti kopumā.

Latvijai, viņaprāt, jādomā, kad sakām ”nē” un kad ”jā” Ja sakām ”nē” šajā gadījumā, bet pārējās valstis saka ”jā”, tad būtu riski nākotnē, kad Latvija prasītu atbalstu.

Pēc Sprūda domām, notiek arī spēle citā līmenī – Francija netiešā veidā paziņojusi, ka tad, ja neiedarbina smagos resurus, tad vismaz iedarbina tos, kas attiecas uz fiskālās disciplīnas neievērošanu. Proti, tā var vairāk tērēt fiansiālos resursus drošības jautājumam, miltāriem izdevumiem.

Kā vērtēja Sprūds, NATO 5.panta iedarbināšana nebūtu adekvāta, jo teorētiski var nonākt pie situācijas, ka pēc katra terora akta nāktos runāt par 5.panta iedarbināšanu. Turklāt Parīzei būtu jāparāda, ka tā prasa palīdzību no Vašingtonas, un tas nav populāri Francijā.

Eiropas struktūrās atbilstošāka būtu solidaritātes klauzula, bet tas prasītu iesaistīt Eirpas institūcijas. Tāpēc izvēle krita par labu aizsardzības klauzulai, kas vairāk ir starpvaldību klauzula, kur Francija var vairāk īstenot savas intereses.

Kā ziņots, Francija otrdien lūgusi pārējās ES dalībvalstis sniegt atbalstu tās militārajām operācijām ārvalstīs un palīdzēt tās cīņā ar ISIL Sīrijā un Irākā. Francija atsaucās uz ES līguma 42-7.pantu, kurš paredz dalībvalstu solidaritāti ārēja uzbrukuma gadījumā.

2 komentāri

TOP komentāri

  • Juris Filipsons
    0

    Juris Filipsons

    Bet Laimdota Straujuma gan gaida sos teroristus atplesam rokam,beidzot bus piepildijies Laimdotas dzives sapnis,klut par teroristu harema Porno-zvaigzni.

    21.11.2015 12:40

  • Labdien!
    0

    Labdien!

    Sprūda kungs mēs jau to saprotam, bet vai kāds no valdības Jūs uzklausa? Bergmanis jau skrien pārējām ES valstīm pa priekšu, gaidīdams Francijas norādījumus!

    19.11.2015 16:27

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas