Kudors: Krievija ar hibrīdkaru devusi iespēju tādiem politiķiem, kuri slimo ar Gerharda Šrēdera slimību

0 komentāri

Eiropas Savienības (ES) ieviestās ekonomiskās sankcijas apvienojumā ar šā brīža zemajām naftas cenām esot spēcīgs ierocis pret Krievijas agresiju. Šī ir viena no tēzēm Rīgā notiekošajā ārpolitikas un drošības konferencē, kurā diskutē par turpmāko ES politiku pēc pēdējā gada notikumiem Ukrainā. Vienlaikus tas kritiski liek raudzīties pašiem uz sevi – cik vienota ir ES ārpolitika. 

Vai ES spēj vienoti un efektīvi reaģēt, raidot politiskus paziņojumus vai ieviešot sankcijas. Šis ir viens no aspektiem Rīgā notiekošajā ārpolitikas un drošības konferencē.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kā LNT Ziņām sacīja Gruzijas Stratēģisko pētījumu institūta prezidente Eka Tkešelašvilli, pēc konflikta Abhāzijā un Dienvidosetijā Eiropas Savienība samērā ātri atsāka sadarbību ar Krieviju un, to nedrīkst atkārtot.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Krievija ar savu hibrīdkaru ir samulsinājusi daudzus un devusi iespēju tādiem politiķiem, kuri slimo ar Gerharda Šrēdera slimību. Proti, ir politiķi, kas ir gatavi iemainīt savas valsts labumus pret kaut kādiem principiem.

Būt vienotiem apstākļos, kad ekonomika Eiropā aug lēni vai pat stagnē, ir liels izaicinājums vēlētāju un priekšā, tādēļ atsevišķu valstu politiķi izvēlas uzturēt attiecības ar Krieviju.

Un šīs var būt kārtis Vladimira Putina rokās, raidot signālu tām valstīm, kas ES vēlas pievienoties nākotnē. Sējot neticību, ka krīzes situācijā katrs nebūs par sevi.

Šis ir ekspertu viedoklis. Savukārt politiķu skats ir pielaidīgāks.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs vēlētos, lai savienība nākotnē ne vien reaģētu uz jau notikušo, bet ar savu iespējamo rīcību atturētu Krieviju no agresijas. Taču, viņaprāt, līdz šim bloks bijis pietiekami saliedēts.

Vienlaikus tiek atzīts, ka ES ārpolitika ir tik vienota, cik šajos apstākļos ir iespējams, jo Eiropas Savienība ir neatkarīgu valstu kopums, nevis federācija.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas