Kols: Nepieciešams noteikt agrākus dokumentu iesniegšanas termiņus skolās

0 komentāri

Asās vārdu apmaiņas un debates par izglītības nozari šonedēļ nerimstas. Jau nedēļas sākumā premjerministre Laimdota Straujuma veltīja asu kritiku Izglītības un zinātnes ministrijai par nespēju prognozēt septembrī mācības uzsākošo skolēnu skaitu.

Šodien Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete atkārtoti paziņojusi, ka nav iespējams prognozēt skolēnu skaitu, kas septembrī uzsāks mācības, savukārt jaunu uzskaites sistēmu ieviest neesot vērts apsvērt, jo “nepastāv daudz variantu”. Esot jārēķinās ar “demogrāfiskā sprādziena” iespējamību.

Jājautā, vai mēs esam daudzmiljonu nācija, kas nespēj apgūt savu lielo iedzīvotāju skaitu vai arī minētais “demogrāfiskais sprādziens” tiešām būtu uztverams kā reāla iespējamība Latvijā?

Prognozes par demogrāfisko situāciju Latvijā ir nepielūdzamas – ir zinams, ka līdz 2020.gadam skolēnu skaits vispārējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkstošiem. “Bet Ministre runā par demogrāfisko sprādzienu.

Tagadējās izglītības sistēmas ietvaros skolēnu skaitam ir milzīga nozīme – “nauda seko skolēnam”, tātad pedagoga atalgojums ir tieši sasaistīts ar skolēnu skaitu skolā – līdz pat septembra beigām pedagogs nezina ne savas slodzes, ne savas algas apjomu. Mazākajās skolās strādājošajiem līdz septembrim nav iespējams būt pārliecinātam, vai darbs septembrī maz atradīsies, jo tas ir tieši atkarīgs no tā, vai tiks noformētas klases.

Ministre skaidro, ka skolēnu skaitu fiksē trīs reizes gadā, un tikai ar 2.septembra datiem esot iespējams apstiprināt piešķiramā finansējuma apjomu konkrētajai skolai.

Šo absurdo situāciju iespējams kaut daļēji risināt, nosakot agrākus dokumentu iesniegšanas termiņus skolās, līdzīgi kā to šobrīd jau dara profesionālās vidējās izglītības iestādes. Kaut vai par mēnesi paātrinot iespējas skolām uzzināt sev atvēlēto budžeta līdzekļu apjomu, tiek nodrošināts pedagogu “drošības tīkls” – iespējas apsvērt, kā rīkoties turpmāk, ja ir skaidrs, ka darba septembrī nebūs. Šobrīd pedagogi faktiski ik gadu saskaras ar uzsaukumu: “Atnāciet septembrī, varbūt būs darbs un varbūt samaksāsim!” Reti kurš jebkurā sektorā strādājošais būtu apmierināts ar tāda veida ikgadēju nestabilitāti.

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete paziņojusi par nozarei nepieciešamiem papildus 75 miljonu eiro un laikā, kad visu izglītības un zinātnes nozari raksturo akūts finansējuma trūkums, valsts pārvaldē nepamatoti iztērēti aptuveni 2,5 miljoni eiro un savu, ļoti nozīmīgu, artavu devuši arī Izglītības un zinātnes ministrijas nepamatotie tēriņi.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas