Kārkliņš: Cīņā ar Krievijas propagandu ir maz līdzekļu

0 komentāri

Cīnoties pret Krievijas dezinformāciju Latvijas publiskajā telpā, Krievijas mediju cenzūra vai aizliegumi nav pareizais līdzeklis, šādu viedokli intervijā pauda Latvijā izvietotā NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos vadītājs Jānis Kārkliņš. Citu ieroču šajā cīņā gan izskatās visai maz, un iespējas ir ierobežotas.

Foto: LETA

Foto: LETA

NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos vadītājs Jānis Kārkliņš:

Demokrātiskā sabiedrībā ir vairāki veidi. Protams, iespējas ir ierobežotas. Jebkurā gadījumā cenzūra vai aizliegšana nav pareizais solis, tas ved uz nekurieni. Mēs redzējām to paši no savas pieredzes gan šeit, gan Lietuvā. Kādas ir iespējas? Pirmkārt, nodrošināt iedzīvotājiem pieeju kvalitatīvai un daudzpusīgai informācijai. Respektīvi, žurnālistu profesionalitātes celšana. Otrkārt, tas ir izglītības jautājums. Es domāju, ka cilvēkiem jāprot kritiski domāt, bet kritiskās domāšanas iemaņu attīstīšana ir izglītības uzdevums.

Vaicāts, kā tieši cīnīties informatīvajā karā, Kārkliņš sacīja, ka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs nav izveidots, “lai skrietu visiem pa priekšu ar karogu rokā un teiktu – darām tā”. “Centrs veic pētījumus, izstrādā rekomendācijas. Rekomendācijas tiek nodotas dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Tas tālāk ir katras valdības jautājums – ņemt vērā vai neņemt. Daļēji šīs rekomendācijas valdībām nodrošina labāku sapratni par to, kas notiek. Portugāles vai Spānijas izpratne un sajūtas par to, kas notiek Austrumeiropā, ir citādākas nekā Baltijas valstīs. Savukārt tām valstīm, kas atrodas Austrumeiropā un Krievijas informācijas telpas ietekmē, ir iespēja vismaz domāt, kā rīkoties.”

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Centrs arī jau veicis pirmos pētījumus par Krievijas informācijas telpas ietekmi Latvijā. Kārkliņš atzina, ka Latvija dzīvo Krievijas informācijas telpas ietekmē. “Krievija izmantoja dažādas dezinformācijas metodes, tostarp ziņoja par nekad nenotikušiem notikumiem. Rādīja šausmīgas bildes no citiem pasaules rajoniem, no citiem laikiem, attiecinot to uz nupat notikušajiem notikumiem Ukrainā. Tad, protams, mēs redzējām, kādu dezinformācijas taktiku Krievijas televīzija izmantoja.”

Vaicāts, vai šie pētījumi kaut ko varētu mainīt kaimiņvalsts mediju komunikācijā, Kārkliņš atzina, ka tas, visticamāk, nenotiks, taču, “no mūsu viedokļa skatoties, ir svarīgi saprast, kādas metodes tiek lietotas, kādi ir šo darbību mērķi, lai attiecīgi varētu pieņemt lēmumus, kādā veidā mazināt šo darbību ietekmi. Izskaust mēs, protams, to nevaram. Mēs dzīvojam tajā informācijas telpā, un tā ir objektīva realitāte, bet, kādā veidā mazināt šo potenciāli negatīvo ietekmi, ir tas, par ko mēs domājam un pie kā strādājam”.

Savukārt taujāts, vai Latvija informācijas karā ir vieglāk ietekmējama nekā citas NATO dalībvalstis, Kārkliņš atzinis, ka tas ir grūti atbildams jautājums. “Protams, ir daudz cilvēku, kuri dzīvo Latvijā un kuriem ir atmiņas par bijušajiem PSRS laikiem, it īpaši vecākās paaudzes cilvēki. Viņi pazīst gan krievu žurnālistus, gan visu mūžu ir skatījušies krievu televīziju, ir iemīļojuši krievu aktierus, jo tie asociējas ar viņu jaunību. Tur ir daudz emocionālu un sentimentālu faktoru, kas ietekmē šo cilvēku izvēli, kuru televīzijas kanālu skatīties. Neapšaubāmi, ar tiem līdzekļiem, kuri ir Krievijas televīzijas rīcībā, programmas izklaides daļa ir pietiekami pievilcīga un interesanta, kas atkal piesaista cilvēkus.”

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas