Kā atrisināt veselības kvotu problēmu? Vērtē nozares eksperti

1 komentārs

Bijušajiem veselības ministriem ir atšķirīgs redzējums, kā būtu jārisina uz gada beigām aktualizējusies problēma, kad daudziem medicīniskajiem izmeklējumiem beigušās vai drīzumā beigsies šim gadam paredzētās valsts apmaksātās kvotas.

Savulaik būtiskas reformas bija ieplānojusi Ingrīda Circene. Lai iegūtu naudu veselības jomai, viņa virzīja plaši kritizēto obligātās veselības apdrošināšanas kārtību.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Kad es biju ministre, piedāvāju ļoti konkrētu piedāvājumu, kā līdz 2020. gadam iziet no šā apburtā loka un skaidri pateikt, kā pieaudzēt finansējumu dubultojot. Kā palielināt kvotas, samazināt pacientu līdzmaksājumu, palielināt mediķu algas. Un vienlaikus ļoti skaidri definēt pakalpojumu saņēmēju loku,” norāda Circene.

Viņa pauda pārliecību, ka šo nodokli agri vai vēlu noteikti ieviesīs, tomēr pirms iepludināt jebkurus papildu līdzekļus, viņasprāt, jāpārliecinās, ka nauda netiks izšķērdēta. “Ir paralēli jāveic arī sistēmas iekšējā auditēšana un sakārtošana,” norādīja bijusī ministre.

Šobrīd, pēc Circenes teiktā, tiek veikti ļoti mazi labojumi, bet jūtamiem uzlabojumiem jāmaina visa sistēma. Un tas nav vienīgi naudas jautājums. “Ja būtu pieņemts šis likums, kas jau bija uz 2. lasījumu, tad mediķi būtu strādājuši normālā sistēmā un būtu gandarīti par to, ka, pirmkārt, viņiem būtu labāki, stabilāki darba apstākļi, gan lielāka alga, gan mazāks pacientu līdzmaksājums. Līdz ar to slimnīca nebūtu atkarīga no maksātspējīgā pacienta,” uzskata Circene.

Par papildu naudu kā risinājumu runā Ivars Eglītis, kurš veselība ministra krēslā kopš 2007. gada decembra bija nepilnus divus gadus, bet tagad vada Kuldīgas slimnīcu. “Vai nu valsts tomēr pieņem politiskos lēmumus vismaz tādā apjomā, kā sola parasti pirms vēlēšanām – 5% no iekšzemes kopprodukta vai slimniekiem ir jāmaksā pašiem,” vērtē Eglītis.

Vēl viens no risinājumiem ir izņemt daļu no valsts apmaksāto pakalpojumu apjoma, bet šo izņemto daļu laist brīvā tirgū, motivējot pirkt veselības apdrošināšanu. Eglītis atbalsta privātās medicīnas attīstību, kas esot Latvijā izglābis daudzas medicīnas jomas. Tikmēr Juris Bārzdiņš, kurš bija veselības ministrs nepilnu gadu no 2010. gada novembra, uzskata, – risinājumi ir iespējami arī esošā finansējuma apstākļos.

“Latvijas valsts medicīnas sistēmā strādājošie ārsti nesamierinās ar realitāti, ka finansējums nozarei var pieaugt tikai tik daudz, tikpat strauji, cik ekonomika un Latvijas valsts pilsoņu vēlmes maksāt nodokļus. Ja mēs nepiekrītam, ka finansējums nepieaug tik strauji, kā nepieciešams, nu tad mēs arī palīdzēsim viņu varbūt arī apgūt ātrāk, nekā tas ir minimāli nepieciešams,” sprieda Bārzdiņš.

Jebkurā valstī veselības aprūpe var patērēt jebkuru finansējumu, un tieši ārstniecības iestāžu un ārstu rokās ļoti bieži ir ieroči pakalpojumu pieprasījumu palielināt, ja tas ir izdevīgi, vai arī samazināt, skaidro Bārzdiņš, kurš ir pasniedzējs Latvijas Universitātē un vada privāto medicīnas iestādi Premium Medical, kura nesniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.

“Paši atzīst, ka ārsta profesijai šai gadsimtā ir jāmainās, ir jāiegūst jaunas kompetences, kas vajadzīgas, strādājot reālā ekonomiskā sistēmā, kurā resursi ir ierobežoti. Ka ārstam jābūt kompetencei ne tikai redzēt šā viena pacienta vajadzības, bet arī just, izprast sistēmu kopumā. Un ģimenes ārsta rokās ir iespējas arī pateikt, vai šis izmeklējums ir steidzami nepieciešams, vai vispār nepieciešams,” norādīja Bārzdiņš.

Šogad finansējums valsts apmaksātiem izmeklējumiem un konsultācijām paredzēts lielāks nekā pērn, bet iestāžu skaits, ar kurām noslēgti līgumi, ir par deviņām mazāks. No 500 miljonu eiro veselības budžeta šogad ambulatoriem pakalpojumiem novirzīti 175 miljoni eiro. Pērn bija 176 miljoni eiro, bet tas, patiecoties gada vidū papildu piešķirtajiem 4,6 miljoniem eiro. Iepriekšējos gados finansējums bija vēl mazāks.

Nacionālais veselības dienests katrai iestādei kvotas aprēķina, ņemot vērā to, kāds bijis pieprasījums pēc pakalpojumiem iepriekšējā gadā. Lai gan dienestā uzskata, ka sistēmā pietrūkst naudas, jo pieprasījums pēc pakalpojumiem ir divtik lielāks, nekā pieejamais finansējums, tur arī pieļauj, ka viens no iemesliem kvotu iztērēšanai tik ātri ir tas, ka iestādes rēķinās: gada beigās tāpat dabūs papildu naudu.

Kopumā rindu un citu problēmu risināšanai sistēmā nepieciešami vēl papildu vismaz 200 miljoni eiro. Nākamajos gados tādas naudas nebūs, tātad ar rindām jārēķinās arī nākamgad. Pašreizējais Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan sola uzlabot pakalpojumu pieejamību un krata pirkstu ārstniecības iestāžu virzienā – būs jāievēro budžeta disciplīna.

Skaties video!

1 komentārs

TOP komentāri

  • ES
    0

    ES

    Bijušajiem ministriem jau viegli runāt, bet kaut kā nemanījām nekādus uzlabojumus viņu ministrēšanas laikā, ko tagadējais būtu likvidējis.Vai tiešām mūsu ierēdņi, ministri un viņu padomdevēji nespēj neko mācīties no labiem piemēriem kaimiņos?Liekas, ka nevienā Eiropas valstī nav tik lielu līdzmaksājumu no pacientiem un tik slikta aprūpe un pieejamība pie speciālistiem, bet vaino vispieejamākos-ģimenes ārstus.

    28.09.2015 09:13

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas