Jurists stāsta, kādēļ nav atbalstījis Levitu: Levits nav gatavs uzklausīt pretējus viedokļus

2 komentāri

Izrādās, ka viens no spēcīgākajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem šajās vēlēšanās – Egils Levits – ne vienmēr var uzklausīt pretējus viedokļus, saprotams pēc jurista Alekseja Dimitrova paustā. Jurists iepriekš ir piedalījies diskusijās, kur šī E. Levita īpašība ir izpaudusies, viņš stāsta savā Facebook profila ierakstā.

Lasi viņa viedokli!

Foto: LETA

Foto: LETA

Aleksejs Dimitrovs, jurists:Vakar es saņēmu aicinājumu kopā ar citiem juristiem atbalstīt Egila Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. Es cienu Levita kungu kā juristu, tāpēc būtu loģiski pievienoties amata brāļu iniciatīvai. Taču es vēstuli neparakstīju. Paskaidrošu, kāpēc.

Pirms dažiem gadiem es piedalījos kādā diskusijā – publiskā, bet neformālā. Runātāju vidū bija arī Egils Levits. Viss gāja labi, bet vienā brīdī Levita kungam nepatika citu dalībnieku domu gājiens un diskusijas virzība. Tad viņš teica, ka labāk vērošot sarunu no malas, un pārsēdās.

Šo gadījumu es vairakkārt atminējos Satversmes preambulas apspriešanas gaitā. Arī toreiz Egils Levits bija gatavs virzīt savu iniciatīvu, tiekoties ar Saeimas deputātiem, bet tikai ar tiem, kuri to principā varētu atbalstīt. Var jau teikt, ka privāti var apspriest jebko ar sev tīkamiem cilvēkiem. Taču privātas iniciatīvas apspriešana ar likumdevējiem saucas par lobismu, un caurredzamība šim procesam netraucētu. Jebkurā gadījumā, Valsts prezidentam būs jārunā arī ar nepatīkamiem partneriem, ne tikai ar tiem, kuri ir gatavi viņa vārdus uztvert kā patiesību pēdējā instancē.

Otrais iebildums pret Levita kandidatūru ir nopietnāks. Renāns reiz teica, ka nācija ir ikdienas referendums. To pašu var teikt par mūsdienu valsti – jo Renāns runāja tieši par nacionālu valsti 19. gadsimta beigās. Paplašinātas preambulas ideja ir vērsta uz šī referenduma rezultātu nostiprināšanu vēl pirms referenduma; noteiktas lietas grozīt nedrīkst. Protams, savu novērtējumu vēl sniegs Satversmes tiesa. Taču jau tagad ir skaidrs, ka nozīmīga daļa politisko strīdu no leģitīmas ideju cīņas pārvēršas par neleģitīmu valsts pamatu apdraudējumu. Viena lieta ir pateikt par savu vīziju attiecībā uz valsts attīstību; pavisam cita – pateikt, ka šāda vīzija ir vienīgā pareizā, un nostiprināt to konstitucionāli, pa ceļam pierakstot to jau sen mirušajiem cilvēkiem – Latvijas Republikas dibinātājiem.

Godīgi atzīšos – es nezinu, vai reaģētu uz šo vīziju tik asi, ja tā būtu mūsdienīga un liberāla. Cilvēks ir vājš – iespējams, izvēlētos paklusēt (ceru, ka tomēr ne). Bet Levita vīzija par ideālu valsti, kas lielā mērā atspoguļojas Satversmes preambulā, kā arī viņa runās un intervijās, ir arhaiska. Tā ir klasiska 20. gadsimta sākuma nacionāla valsts ar “valstsnācijas” noteicošo lomu, stipru varu, tradicionālu ģimeni, utt. Levits mīl Eiropu – bet Eiropu tādā veidolā, kurā tā eksistēja viņa jaunības gados. Šajā Eiropā un šajā Latvijā nav vietas dažādām valodām skolās, bēgļiem no Āfrikas vai viendzimuma partnerattiecībām. Viņš nav vienīgais savās ilgās pēc zudušajiem laikiem – daudzās valstīs konservatīvie politiķi cer atmest pēdējo desmitgažu multikulturālisma, cilvēktiesību un starptautiskā spiediena “pārmērības”. Man tomēr gribētos, lai manas Valsts prezidents atklāti pieņemtu nākotnes izaicinājumus, nevis skatītos pagātnē, un atzinīgi novērtētu mūsdienu Latvijas sabiedrības daudzveidību, nevis mēģinātu šādai sabiedrībai rakstīt priekšrakstus, kādai tai ir jābūt.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
2 komentāri

TOP komentāri

  • Jurists
    0

    Jurists

    No šī ždanokieša jau citu neko nevar sagaidīt. Tādi cilvēki jātur pēc iespējas talāk no valsts, nevajag mums Kremļa "zaļos cilvēciņus" Latvijas juristu vidū, tas patlaban ir pārāk bīstami.

    05.06.2015 09:41

  • Antra
    0

    Antra

    Dimitrovs taču bija Ždanokas palīgs Eiropas parlamentā! Ka viņš ir pret Levitu, ir pilnīgi loģiski.

    05.06.2015 00:02

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas