Ir jāsaprot, ka bēgļi ir tādi paši cilvēki kā mēs, stāsta ANO Bēgļu aģentūras pārstāve

4 komentāri
Ir jāsaprot, ka bēgļi ir tādi paši cilvēki kā mēs, stāsta ANO Bēgļu aģentūras pārstāve
Khalafs un Amina, pāris no Kobanes pilsētas Sīrija, tikko šķērsojuši robežu un ieradušies Irākas Kurdistānas reģionā. FOTO: R.Rasheed/UNHCR/ February 2015

Latvija Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē nosaukusi konkrētu skaitli bēgļu skaita uzņemšanā – 250, šie potenciālie bēgļi drīkstēs aicināt uzņemošajā valstī tikai sievu un bērnus.

Šis bēgļu skaits izraisījis plašās diskusijas sabiedrībā un politikas kuluāros. Atsevišķi politiķi pat pauduši bažas, ka bēgļi Latvijā varētu ienest dažādas slimības un apdraudēt valsts drošību, pieminot to, ka, iespējams, kāds no bēgļiem varētu būt teroristu Islāma valsts kaujinieks.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūras pārstāve Liene Veide, kura beigusi savu divu gadu misiju Irākā, kuras laikā saskārās ar kara plosīto bēgļu ikdienu, ir neizpratnē par Latvijas attieksmi bēgļu jautājumā.

”Gan Gruzijā, gan Irākā bija dažādi interesanti aspekti, bet, protams, tas, ko mēs darījām Gruzijā, ļoti atšķīrās no tā, ko darījām Irākā. Šie divi gadi Irākā, no vienas puses, paskrēja ļoti ātri milzu darba apjoma un konstantu ārkārtas situāciju dēļ, bet tajā pašā laikā šie gadi bija ļoti piesātināti ar dažādām emocijām, bēgļu un darbinieku pārdzīvoto. Šī bija absolūti neatsverama pieredze. Irākā ļoti smagi bija gan emocionāli, gan fiziski. Emocionālākā puse bija tiešā saskarsme ar bēgļiem, viņu stāsti un skati, kādā fiziskā un emocionālā stāvoklī bēgļi sasniedza Irāku,” stāsta Liene.

”Atceros, ka ierados Irākā 2013. gada jūlijā, un pēc mēneša mums bija milzīgs bēgļu pieplūdums no Sīrijas. Bēgļiem bija tikko atvērtas robežas, un cilvēki masveidā sāka plūst uz Irāku. Atceroties šo situāciju, redzot visus šos cilvēkus – sievietes, bērnus, pensionārus, invalīdus, garīgi slimus cilvēkus –, redzot to, kādā stadijā viņi šķērso robežu, bija grūti uz to visu skatīties. Tajā brīdī arī bēgļi saprot, ka tu esi tas, kurš var palīdzēt, un viņi vēlas tev izstāstīt savas emocijas. Tu uzņem šos stāstus, un darba dienas beigās vairs nezini, ko domāt un kur likties. Tā bija tāda vissmagākā puse, un tajā pašā laikā tā ir arī milzīgākā pieredze un savā ziņā lielākā vērtība, ko guvu no šā darba. Lielākā daļa lietu, par ko attīstītās pasaules iedzīvotāji uz katra soļa satraucas, ir tādi sīkumi, ka, godīgi sakot, man pat ir grūti saprast, kāpēc kāds tam pievērš uzmanību. Atceros, ka pēc šīs pieredzes, atbraucot atpakaļ uz Latviju, man bija grūti kontaktēties pat ar savu ģimeni un draugiem, jo katrs viņu sašutums par ikdienišķām lietām man likās nesaprotams.”

Liene stāsta, ka gan kā ANO Bēgļu aģentūras darbiniecei, gan kā cilvēkam ar saviem uzskatiem ir grūti izprast, kāpēc Latvijai pret bēgļu uzņemšanu ir tik ļoti liela pretreakcija.

”Es šo negatīvismu vienkārši nesaprotu. Pirmkārt, neviens jau nesaka, ka Latvijai ir jāuzņem visi iespējamie bēgļi, viss tomēr ir aprēķināts, un gribētos domāt, ka šie lēmumi pieņemti racionāli, ja skatās uz skaitļiem, cik daudz bēgļu katrai valstij jāuzņem. Latvijai, pēc pēdējiem ziņojumiem, būtu jāuzņem 250 bēgļu, kas ir normāli, ja skatās uz mūsu iedzīvotāju skaitu. Tas taču nenozīmē, ka kādam no Latvijas iedzīvotājiem tiks kaut kas atņemts, ja tiks uzņemti bēgļi,” piebilst Liene.

”Man kā latvietei, kas ārzemēs vienmēr ir uzstājīgi skaidrojusi, kur ir Latvija, kāda ir mūsu zeme, iedzīvotāji un politika, šādos brīžos vienkārši vairs negribas pieminēt, no kurienes nāku, jo paliek kauns par attieksmi, kas tiek veltīta bēgļiem. Man gribētos, lai visi tie, kas runā pret, vispirms pamēģina kaut nedaudz iztēloties, kam tie cilvēki ir izgājuši cauri. Jo arī tie cilvēki, kas mēģināja tikt pāri Vidusjūrai, to nedarīja tāpēc, ka viņiem sagribējās peldēties, vai tāpēc, lai meklētu kādu, kas viņus uztur. Viņi pakļāva savu un savas ģimenes dzīvību riskam un briesmām, tas ir bijis milzīgs lēmums, kas viņiem jāpieņem, jo vai nu viņi paliek savās mājās, lai viņus nošauj, uzspridzina, nolaupa un spīdzina bērnus, vai arī viņiem ir jāsper šis solis un jātiek tur, kur viņi ir drošībā. Man ir grūti saprast, kāpēc cilvēki par to neaizdomājas. Kāpēc visiem šķiet, ka mums tur nav daļas un tas skar tikai kādus tālus reģionus Sīrijā, Sudānā vai Somālijā? Mēs taču nedzīvojam dažādās planētās! Arī mēs pēc gadiem varam paši nonākt šādā situācijā, jo pašlaik nekam nav garantijas.”

Liene uzskata, ka nepieciešamas mainīt sabiedrības viedokli, un cilvēkiem ir jāsaprot, ka bēgļi ir tādi paši cilvēki kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs.

”Latvija kā ANO dalībvalsts tiešām ir sniegusi lielu atbalstu ANO Bēgļu aģentūrai. Uzskatu, ka tas ir vēl viens rādītājs, ka varam būt ne tikai ņēmēji, bet arī devēji. Par šo atbalstu noteikti vajadzētu vairāk skaidrot arī sabiedrībai, lai viņi saprot, kur šis finansējums aiziet, un kāpēc tas ir nepieciešams. Galvenokārt šis finansējums aiziet primārās palīdzības nodrošināšanai – jumtam virs galvas un izdzīvošanas minimumam. Bēgļiem, pametot savas mājas, nav iespējams paņemt līdzi daudz mantu, citi, bēgot no ”karstajiem punktiem”, līdzi nav paspējuši paņemt neko.”

Šis gads ir Eiropas gads attīstībai, un ANO attīstības programma vairāk fokusējas uz tādiem projektiem kā, piemēram, mājvietu nodrošināšanai, puslīdz normālai bēgļu integrēšanai vietējā sabiedrībā un sabiedrības attīstībā.

”Pēc tam, kad tas ir paveikts, tad pieslēdzas ANO attīstības programmas īstenotāji un iesaistās, lai veicinātu bēgļu pilnīgu integrēšanos sabiedrībā un attīstību, tiek veicināta mazā uzņēmējdarbība, nodrošinātas darbavietas,” stāsta Liene.

Liene norāda, ka latvieši var lepoties ar labi izglītotiem un radošiem jauniešiem, kas varētu kalnus gāzt, ja vien vairāk skatītos ārpus Latvijas robežām.

”Kaut arī platības un skaita ziņā esam neliela nācija, mums ir gribasspēks un vēlme kaut ko vairāk iemācīties un izdarīt, vienīgi liekas, ka neviens mūs nedzird, jo esam pārāk klusi. Mums vajadzētu būt nedaudz skaļākiem un pašpārliecinātākiem.”

4 komentāri

TOP komentāri

  • lalala-pats no paša
    +8

    lalala-pats no paša

    ja šī tante grib palīdzēt,lai paņem kādus desmit savā mājā uz kādiem desmit,divdesmit gadiem...nevajag jau tāpēc tautai uzspiest to darīt,ja pašai prāta nav...!!!!!!!!!!!!!!!

    15.08.2015 14:21

  • Linda
    +5

    Linda

    Te varetu piekrist tikai apgalvojumam,ka vini ir cilveki...
    Bet tadi ka mes vini noteikti nav!!!

    16.08.2015 13:48

  • Ilona Vīnberga
    +2

    Ilona Vīnberga

    Neviens nestrīdās par to, ka bēgļi ir tādi paši cilvēki kā mēs, bet lai tie bēg citā virzienā. Latvija, Lietuva Igaunija tiek sauktas par Baltijas (Baltajām) valstīm. Drīz mūs sauks par Mellbaltajām?

    15.08.2015 22:27

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas