Gobzems: Aizdomās turēto statuss Zolitūdes traģēdijas lietā piemērots “skrūvītēm”

0 komentāri

Ja vajadzēja vairāk nekā gadu, lai par aizdomās turētajiem nosauktu “skrūvītes” tiešā un pārnestā nozīmē, tad rodas jautājums par dažu personu atbilstību ieņemamajam amatam, uzskata zvērināts advokāts cietušo pārstāvis Zolitūdes traģēdijas civillietās Aldis Gobzems.

Viņš papildināja, ka daži “mums zināmu uzņēmumu vadītāji un īpašnieki šodien varēs atkorķēt šampanieša pudeli”.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Zolitūdes traģēdijas lietā policija piemērojusi aizdomās turētā statusu sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam, kurš arī ticis apcietināts, atzina Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Tāpat aizdomās turamā statuss piemērots veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Arī viņam šodien tiesa kā drošības līdzekli noteikusi apcietinājumu.

Savukārt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins šodien žurnālistus informēja, ka Zolitūdē sagruvušā lielveikala Maxima ēkas projektēšanas laikā saskatāmas rupjas kļūdas, un piebilda, ka izmeklēšana nonākusi līdz tādai stadijai, kad “sākam atzīt cilvēkus par aizdomās turētajiem”.

Viņš atzina, ka aizdomās turamā statuss piemērots divām fiziskām personām un vienai juridiskai, pret kuru pieņemts lēmums vērst piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Krimināllikumā noteikts, ka juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas līdzekļus var noteikt likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu. Atbilstoši likumam naudas piedziņa atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un juridiskās personas mantiskajam stāvoklim nosakāma desmit līdz 100 000 minimālo mēnešalgu apmērā (36 000 000 miljoni eiro).

Pēc Grišina teiktā, aizdomās turamā statuss piemērots saskaņā ar Krimināllikuma 239.panta 2.daļu – par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa. Par šādu noziegumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

“Pie atbildības tiks saukti visi iesaistītie, arī tie, kam pienākumos bija kontrolēt būvniecības procesu,” viņš sacīja. “Varētu būt arī citi noziedzīgi nodarījumi, kas, visdrīzāk, arī būs. Kas attiecas uz katra cilvēka lomu, nolaidību un bezdarbību, tas mums ir skaidrs,” viņš norādīja.

Zolitūdes projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis ir arhitektūras pakalpojumu uzņēmuma GP Projektu birojs valdes loceklis un lielākais īpašnieks – viņa īpašumā ir 70,29% uzņēmuma kapitāldaļu. Otrs īpašnieks ir Mārtiņš Pundurs (29,41%).

Zolitūdes projekta – lielveikala un tai blakus esošās daudzstāvu dzīvojamās mājas – attīstītājs bija SIA Homburg Zolitūde. Dzīvojamo ēku un lielveikalu Priedaines ielā 20 projektēja arhitekts Andris Kalinka no SIA Kubs, bet tehnisko projektu izstrādāja būvinženieris Sergets, kurš ir vienīgais īpašnieks būvkonstruktoru birojā HND grupa.

Būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija būvfirma SIA Re&Re. Līgumu par būvuzraudzību Zolitūdes projekta attīstītāji SIA Homburg Zolitūde noslēdza ar SIA CMConsulting, savukārt CMConsulting kā būvuzraugu uzaicināja Mārtiņu Draudiņu, kurš nav CMConsulting darbinieks. Draudiņš ir nekustamo īpašumu kompānijas Smart Property darbinieks, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā. Projekta būvekspertīzi veica Gulbis.

Kompleksa pirmā kārta tika pabeigta 2011.gada nogalē, kad tika atklāts iepirkšanās centrs, kurā galvenais nomnieks bija Maxima lielveikals. Ēkas daļa, kurā atradās sagruvušais Maxima veikals, piederēja ar Maxima Latvija saistītajam SIA Tineo.

Zolitūdes kompleksa otrās kārtas – 12 stāvu dzīvokļu kompleksa – celtniecība tika sākta 2013.gada maijā. Uz lielveikala jumta bija plānots ierīkot apzaļumotu zonu. Šo darbu laikā tad arī 2013.gada 21.novembrī notika traģēdija.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.

Vēlāk policija sāka vēl vienu kriminālprocesu – saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā Maxima Latvija. Kriminālprocess sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijas slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā un izvērtēt, vai darba devējs saucams pie kriminālatbildības.

Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

Policija arī veica divus izmeklēšanas eksperimentus sagruvušajā veikalā. Pirmā eksperimenta rezultātā sagruvušā lielveikala jumta konstrukcijas neizturēja ūdens svara spiedienu un tā ietekmē pārlūza. Savukārt otrajā eksperimentā notika kontrolēta veikala jumta dedzināšana, jo 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas