”Forbes”: Krievijas algotņi iefiltrēsies Latvijā, tiks rīkoti nemieri un sāktas ”sen plānotas mācības”

2 komentāri

Žurnāla “Forbes” apskatnieks Pols Gregorijs iezīmē visai drūmu nākotnes scenāriju Latvijai, paredzot, ka Krievija te mēģinās realizēt Ukrainas scenāriju.

Krievijas propaganda Latvijā pastiprināsies, te iefiltrēsies Krievijas drošības dienestu aģenti un algotņi, kas būs apgādāti ar naudu un iespējamo atbalstītāju sarakstiem. Latvijas austrumu pilsētās, kur ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, tiks sarīkoti nemieri, ieņemtas administratīvās ēkas un pasludināta “Brīvās Latvijas tautas republika”, un tad Krievijas armija sāks “sen plānotas mācības” pie Latvijas robežas – drūmu ainu iezīmē žurnāla “Forbes” apskatnieks Pols Gregorijs.

Kremlis, iespējams, atzīs, ka krievu “brīvprātīgie” šķērsojuši robežu, bet uzsvērs, ka viņiem ir tiesības aizstāvēt tautiešus, un Maskavai, kas vēlas tikai mieru pie savām robežām, ar to neesot nekāda sakara.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas spēki centīsies padzīt no okupētajām ēkām un pilsētām pašpasludinātos “mērus” un “gubernatorus”, izraisīsies apšaudīšanās, augs upuru skaits. Latvija paziņos par Krievijas uzbrukumu un aicinās palīgā NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu. Krievija savu vainu noliegs, paudīs satraukumu par pilsoņkaru pie savām robežām un “būs spiesta iejaukties”, ja reiz tautiešiem draud briesmas.

Ko šai brīdī darīs NATO un ASV? – vaicā apskatnieks, atzīstot, ka atbilde nebūt nav pašsaprotama. Iespējams, NATO izlems nogaidīt, jo “varbūt viss vēl nokārtosies”. Putina apoloģēti Vācijā, Francijā, Itālijā un ASV sev jautās – vai tiešām mēs esam gatavi mirt par Latviju vai Igauniju?

Tai brīdī Putins piedāvās palīdzību miera uzturēšanā, Latvija iegūs iesaldētu konfliktu, kuram nav saskatāms gals, bet pasaule sapratīs, ka NATO ir tukša vieta un Putins ir situācijas noteicējs, kurš lems, kuru pasaudzēt un kuru sodīt.

“Gan “Islāma valsts”, gan Putins māca mums vienu – ja Rietumi grib uzvarēt, ir jādod pretspars, kamēr nav par vēlu. (..) Apturēt Putinu būtu bijis viegli, ja Rietumi jau pēc pirmajām Krimas aneksijas pazīmēm būtu nosūtījuši uz Poliju vai Ukrainu kara floti, aviācijas bāzes kuģus un NATO spēkus. (..) Tas scenārijs, kuru es aprakstīju, ir pārdomu vērts. Visai drīz varētu izrādīties, ka esam nokavējuši,” brīdina Gregorijs.

Līdzīgas bažas pirms dažām dienām portālam “Delfi.lt” izteica arī Piontkovskis, gan akcentējot citus iespējamo notikumu aspektus. Pēc viņa teiktā, tas, kas patlaban norisinās Ukrainā, ir “globāla projekta daļa”, un Putins to neslēpj. Runājot par Baltijas valstīm, analītiķis uzskata, ka Putins “ies tik tālu, cik tālu viņam atļaus iet”.

“Viss būs atkarīgs no Ukrainas konflikta. Ja Putinam veiksies, proti, ja viņam pilnībā izdosies pakļaut sev Ukrainas politiku, bloķēt tās eiropeisko vektoru, viņš šo kampaņu turpinās. Nākamā būs Baltija. Kamēr Putins ir aizņemts ar Ukrainu, jūs kaut kādā ziņā varat justies drošībā. Bet jums ir jāizskaidro saviem Rietumu draugiem, kuri ne sevišķi aktīvi palīdz Ukrainai, ka šobrīd viņiem ir iespēja apturēt Putinu ar tīri ekonomiskiem un politiskiem līdzekļiem,” viņš norādījis.

“Neviens negaida militāru dalību. Pirmie Obamas un [NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga] Rasmusena vārdi pirms pusgada bija par to, ka militāra iejaukšanās tiek pilnībā izslēgta , jo Ukraina nav alianses dalībvalsts. Tādas atrunas nebūs iespējamas, ja “zaļie cilvēciņi” nekaunīgi rīkos referendumu [Baltijas valstīs]. Saskaņā ar savām saistībām Rietumiem nāksies karot – karot ar kodolvalsti, kas noteiktā veidā, domājams, liks lietā kodolšantāžu, draudot Rietumiem ar ierobežotiem kodoltriecieniem. Vienīgā iespēja nepieļaut tādu murgainu scenāriju ir uzvarēt Putina projektu Ukrainā,” uzsvēris pazīstamais Kremļa kritiķis.

“Vai tiešām ASV un Eiropa cer – ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,” raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku – NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

“Ukraina cīnās viena – tikpat kā bez savu nevarīgo sabiedroto atbalsta. Tie, kuri ir nākamie upuru rindā, saprot situācijas nopietnību. Pārējie – nē,” uzskata Gregorijs.

2 komentāri

TOP komentāri

  • Krišs
    0

    Krišs

    -

    28.09.2014 23:32

  • gatis
    0

    gatis

    Apskatniek nefantazē, negribam NATO karaspēku,jo kur ir ASV tur līst tautas asinis.

    27.09.2014 19:03

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas