Economist apskatnieks: Pretī Krievijas propagandai Baltijas valstīm jāliek savi veiksmes stāsti

0 komentāri

Situācijā, kad Krievija par savām mazajām kaimiņvalstīm pasaulē izplata negatīvu propagandu, ir svarīgi likt tai pretī savus veiksmes stāstus un vienlaikus modri vērsties pret katru vismazāko provokāciju, uzskata Economist apskatnieks, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass.

Viesojoties Lietuvā, kur viņam pasniegtas Kauņas Vītauta Dižā Universitātes goda doktora regālijas, Lūkass akcentējis, ka baltieši labi izprot pašreizējos procesus atšķirībā, piemēram, no Dienvidaustrumu Eiropas valstīm. Tomēr, viņaprāt, lietuviešiem vēl aizvien nepietiek ticības saviem spēkiem, un Krievija šo vājību sekmīgi izmanto dezinformācijas izplatīšanai.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Viņš norādījis, ka šobrīd lielākais apdraudējums Eiropai un visai Rietumu pasaulei ir nevis tiešs militārs konflikts, bet Krievijas hibrīdkarš, Maskavas centieni graut no iekšpuses Rietumvalstu politiskās sistēmas un institūcijas, sākot no citu valstu politisko partiju finansēšanas un beidzot ar Rietumu mediju uzpirkšanu.

Pēc Lūkasa teiktā, Krievijā Rietumu medijiem ir tikai izklaidējoša funkcija, un tie netiek uztverti kā drošs informācijas avots, savukārt Maskava ar Rietumu mediju starpniecību pasaulei cenšas nodot sev labvēlīgu informāciju. Tomēr šai situācijā svarīgākais ir neļauties panikai.

Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass:

Krievija grib, lai jūs kristu panikā. Viens no svarīgākajiem šīs krīzes elementiem ir sēt psiholoģisku paniku par nespēju aizstāvēties. Laupītājam vislielāko kārdinājumu izraisa vaļā atstātas durvis, un Krieviju visvairāk uzkurina tādas kaimiņvalstis, kas nav pārliecinātas par saviem spēkiem.

Lūkass arī aicinājis lietuviešus būt modriem, neatstājot bez ievērības pat sīkākos provokatīva rakstura incidentus. Kā piemēru viņš minējis gadījumu augusta beigās, kad netālu no Kauņas hidroelektrostacijas neparedzēti apstājās Krievijas vilciens, kas ceļā no Maskavas uz Kaļiņingradas apgabalu šķērso Lietuvu.

Viņš ieteicis lietuviešiem aprast ar domu, ka “pasaulē notiek visādi”, un allaž būt gataviem, lai uz šādiem pārsteigumiem reaģētu adekvāti – mierīgi, bet vienlaikus stingri un saskaņoti, nedodot agresoram iespēju vēlāk izmantot to savā labā.

Kā uzskata apskatnieks, Lietuva no Igaunija varētu pamācīties nacionāla līmeņa sabiedrisko attiecību smalkumus un arī aktīvāk iepazīstināt pasauli ar saviem veiksmes stāstiem.

“Krievija par savām mazākajām kaimiņvalstīm pasaulē izplata tikai trīs apgalvojumus – tās esot atpalikušas, fašistiskas un naidīgi noskaņotas. Mums derētu aktīvāk vēstīt pasaulei par saviem sasniegumiem, aktīvāk aizstāvēties no negatīvas informācijas. [..] Vislielākais apdraudējums pašreizējai Krievijai ir veiksmes stāsti kaimiņvalstīs,” viņš uzsvēris, piebilzdams, ka lielāku lomu šajā procesā varētu uzņemties arī lietuviešu diaspora, aktīvi atmaskojot melus, ko Maskava ārvalstīs izplata par Lietuvu un abām pārējām Baltijas valstīm.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas