Dienesta informācijas nopludināšana Latvijā kļuvusi teju par ikdienu, atzīst Kalnmeiers

0 komentāri

Latvijas varasiestādēm ir jāstiprina cīņa pret dienesta informācijas nopludināšanas gadījumiem, jo patlaban plašākai sabiedrībai neparedzētas informācijas nonākšana publiskajā telpā ir kļuvusi par ikdienu, šodien, runājot par savām prioritātēm ievēlēšanas gadījumā uz vēl vienu ģenerālprokurora amata pilnvaru termiņu, Saeimas Juridiskajā komisijā atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Konkrētas nogrēkojušās iestādes ģenerālprokurors nenosauca, taču, atbildot uz deputātu jautājumiem, viņš neizslēdza, ka šāda informācija tiek nopludināta arī no prokuratūras.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kalnmeiers uzskata, ka iestādēm ir jāseko līdzi, vai darbinieki nenopludina informāciju, taču tas nedrīkst pārvērsties par totālu darbinieku izspiegošanu. Atbildība jāprasa ne tikai no informācijas nopludinātājiem, bet arī no viņu priekšniekiem.

“Informācijas izplatīšana no iestādēm notiek nesankcionēti un pārāk bieži. Tagad var brīvi nopludināt un noplātīt rokas,” izteicās Kalnmeiers.

“Vēl viena aktuāla tēma ir cīņa ar amatnoziegumiem tieši valsts iestādēs, un viens no novirzieniem ir tieši informācijas noplūžu novērošana. To, ko mēs patlaban novērojam, tas ir diezgan bīstami. Ja par pielaidēm valsts noslēpumam diezgan stingri tiek reaģēts, tad dienesta informācijas nopludināšana krimināllietās, sarakstēs, ministrijās – tā ir tāda ikdiena kļuvusi, ka nevienam pat neliekas, ka dīvaini, kā var kaut kāds ministrijas, iestādes dokuments būt nopublicēts masu medijos. Visiem tas šķiet pašsaprotami un pieņemami,” uzsvēra Kalnmeiers.

Arī pēc komisijas sēdes ģenerālprokurors žurnālistiem konkrētas nogrēkojušās iestādes atturējās nosaukt, taču norādīja, ka jebkurai iestādei ir jāstiprina kontrole pār iekšējo dokumentu apriti, īpaši, ja tas saistīts ar kriminālprocesu un operatīvo darbību. Viņš uzsvēra, ka šādas informācijas nokļūšana publiskajā telpā draud valstij ar lielām naudas izmaksām Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Operatīvā informācija ir valsts noslēpums, un tā tiek aizsargāta ar likumu. Kalnmeiers gan atzina, ka ir grūti pateikt, kurā konkrētā gadījumā, no kuras iestādes informācija tiek nopludināta, tāpēc katrai iestādei ir jāveic atbilstoša kontrole.

“Es nesaku, ka nedrīkst informēt, bet ir kārtība, kādā tas notiek,” uzsvēra ģenerālprokurors.

Jau ziņots, ka viens no skaļākajiem informācijas nopludināšanas gadījumiem ir saistīts ar kādu Valsts kancelejas dokumentu. Drošības policija jau kopš 2013.gada izmeklē kriminālprocesu, kurā tiek noskaidrots, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca VK sagatavotais ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība saistībā ar aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti.

Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja pašreizējā ģenerālprokurora Kalnmeiera iecelšanu ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Galavārds drīzumā būs jāsaka parlamentam.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas