ĀM: Krievijas apņēmība normalizēt attiecības ar ES un NATO ir slavējama

0 komentāri

Krievijas apņēmība normalizēt attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un NATO ir slavējama, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs-vēstnieks Kārlis Eihenbaums.

Lūgts komentēt Latvijas un Krievijas attiecības šajā gadā, Eihenbaums atzina, ka tas ir bijis dramatisks un smags gads. Viņš gan norādīja, ka tāds tas bijis arī visai Eiropai.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Cēlonis tam ir visiem labi zināms un skaidrs. Tā nav Latvijas vai Eiropas vaina. Mēs ceram un zinām, ka tas beigsies, ka saprāts uzvarēs,” norādīja Eihenbaums, atgādinot, ka gada izskaņā Maskavā notika Latvijas un Krievijas politiskās konsultācijas, kuru laikā pārrunāti divpusējie, ES-Krievijas, Latvijas prezidentūras ES Padomē, Ukrainas konflikta, kā arī drošības politikas jautājumi.

“Tāpat konsultāciju laikā konstatēts, ka abu valstu praktiskā sadarbība ekspertu, nozaru līmenī turpinās, kā kaimiņvalstīm tas jādara. Demarkācijas komisija darbojas labi un nākamgad pilnībā vajadzētu beigt visus lauka darbus un 2016.gadā noslēgt demarkācijas procesu,” sacīja Eihenbaums, piebilstot, ka darba kārtībā tomēr joprojām ir vairāki līgumprojekti satiksmes, vides aizsardzības un izglītības jomās.

“Ekonomiskā sadarbība, salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējo periodu, ir sarukusi par 0,9%, kas skaidrojams ar diviem aspektiem – Krievijas ekonomikas stagnāciju un slīgšanu recesijā, Krievijas rubļa faktisko sabrukumu. Melnā otrdiena bija spilgts apliecinājums valūtas vājumam un Krievijā ieviesto atsevišķu pārtikas preču embargo,” viņš sacīja.

Turpinot par Maskavā notikušajām abu valstu ārlietu ministriju konsultācijām, Eihenbaums uzsvēra, ka to laikā Latvijas amatpersonas paudušas bažas par Krievijas izvērsto militāro aktivitāšu pieaugumu reģionā, norādot, ka tas rada nevajadzīgu saspīlējumu un bīstamus drošības riskus, tai skaitā arī civilajai aviācijai.

“Krievijas uzskati par Ukrainas konfliktu būtiski atšķiras no mūsu, no pārējo Rietumu redzējuma. Krievija noliedz, ka ir tieši iesaistīta konfliktā un ka Ukrainas teritorijā atrodas Krievijas karavīri, bruņutehnika. Krimas aneksiju Krievija pamato it kā ar tautas izvēli. Tam, kā zināms, tomēr neviens netic. Tāpat Krievija norāda, ka Eiropa, tajā skaitā Latvija, pilda ASV rīkojumus un instrukcijas, un ka Ukrainas krīze un tās laikā ieviestās sankcijas ir vērstas pret Krieviju un viens no to mērķiem varētu būt pastāvošā režīma maiņa,” skaidroja Eihenbaums. Pēc viņa teiktā, “tas ir tālu no patiesības”.

Eihenbaums arī norādīja, ka, pēc Krievijas amatpersonu teiktā, Krievija ir gatava attiecību ar ES un NATO normalizācijai un atjaunošanai.

“Tas ir slavējami. Krievijai ir visas iespējas konstruktīvi iesaistīties situācijas normalizācijā Ukrainā – no tā, vai un kā tas notiks, ir atkarīga ES ieviesto ierobežojošo pasākumu pārskatīšana, kā arī ES un Krievijas attiecību atjaunošana kopumā,” rezumēja Eihenbaums.

Jau ziņots, ka Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, tiekoties ar ar atsevišķiem Latvijas masu mediju pārstāvjiem, paudis, ka aizvadītais 2014.gads ir bijis viens no grūtākajiem un neveiksmīgākajiem Krievijas un Latvijas attiecībās pēdējos 20 gados.

Kā raksta “Vesti”, Vešņakovs par aizvadītā gada pozitīvāko notikumu nosaucis ziemas olimpiskās spēles Krievijas pilsētā Sočos. Tomēr vairāk bijis negatīvu norišu, un kā galveno no tām viņš minējis “valsts apvērsumu Ukrainā ar nacionālistisku smaciņu”. Vēstnieks gan pats atzinis, ka šādai pozīcijai varbūt piekrīt 30% Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas notikumi izraisījuši arī daudzas citas negatīvās tendences, sacījis vēstnieks un kā nākamo negatīvo aizvadītā gada notikumu nosaucis ASV un ES ieviestās sankcijas pret Krieviju un tam sekojušo Krievijas puses atbildi. Vešņakovs sūrojies, ka līdztekus nācis arī informatīvais karš pret Krieviju, lai tai radītu agresorvalsts tēlu, un šī kara spilgtākā izpausme Latvijā esot bijusi kādā televīzijā izskanējusī informācija, ka vēstniecība Latvijā vervē cilvēkus, kurus sūtīt karot uz Austrumukrainu.

Vešņakova negatīvo notikumu “topā” seko Latvijas politiķu lēmumi iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā vairākus Krievijas izklaides un politiskos darbiniekus, Latvijas politiķu atteikums pieņemt vizītē Krievijas pareizticīgo patriarhu Kirilu, bet sarakstu noslēdz Krievijas rubļa vērtības kritums, kas, kā uzsvēris vēstnieks, gan neesot vienas pašas Krievijas bēda, bet negatīvi ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

“Viens no mūsu galvenajiem 2015.gada uzdevumiem – ir jāpārvar šī melnā josla starpvalstu attiecībās,” Jaunajā gadā vēlējis Vešņakovs.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas