Āboltiņa: “melnais saraksts” ir atbilde uz ES un Latvijas atbalstītajām sankcijām pret Krieviju

1 komentārs

Krievijas veidotais “melnais saraksts” ir kā atbilde uz Eiropas Savienības (ES) un Latvijas atbalstītajām sankcijām pret Krieviju, pavēstīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

“Izveidotais “melnais saraksts” no Krievijas puses viennozīmīgi ir kā atbilde uz ES un Latvijas atbalstītajām sankcijām pret Krieviju. Viens no šo sankciju veidiem arī bija “melnā saraksta” izveidošana. Sarakstā tika iekļautas zināmas Krievijas amatpersonas un ne tikai amatpersonas, bet arī politiķi un cilvēki, kas kaut kādā veidā darbojās pret starptautiskām konvencijām, kuras aizsargā un regulē normālas starptautiskās attiecības, kā arī aizsargā cilvēktiesības. Viens no iemesliem, kāpēc šie cilvēki tika iekļauti “melnajā sarakstā”, bija viņu atbalsts nelikumīgai Krimas aneksijai,” skaidroja Āboltiņa.

Āboltiņa uzskata, ka Krievija sarakstu veidojusi pēc citiem principiem, kā to ierasts darīt citu valstu praksē. “Krievija šo sarakstu ir veidojusi acīmredzot pēc citiem principiem. Tajā ir Latvijas politiķi, pamatā Eiroparlamentā strādājoši, kas ļoti aktīvi Eiropas Parlamentā (EP) pauž nostāju un skaidro arī ES valstu kolēģiem to, kas patiesi notiek Krievijā. To, ka tā ir nelikumīga agresija pret Eiropas starptautisko konvenciju pārkāpšanu,” sacīja Āboltiņa.

Runājot par savu iekļaušanu Krievijas “melnajā sarakstā”, Āboltiņa sacīja, ka, viņasprāt, tas nav saistīts ar viņas amatu. “Attiecībā par sevi varu teikt, ka to tiešām nekādā veidā nesaistu formāli ar savu ieņemamo amatu, jo ir daudz augstākas un ietekmīgākas amatpersonas, kuras tādā gadījumā varētu būt šajā sarakstā.”

Āboltiņa uzskata, ka iekļauta šajā sarakstā saistībā ar savu konsekvento darbību pirms vēlēšanām. “Iekļaušana sarakstā acīmredzot saistīta ar manu konsekvento darbību pirms vēlēšanām, kad es diezgan klaji un atklāti kritizēju tos politiskos spēkus, kuri pieņēma atbalstu no Krievijas, arī finansiālu. Brīdināju par to, ka vēlēšanu rezultātā varētu mainīties Latvijas ģeopolitiskā vieta un ka tie politiskie spēki, kas tiek atbalstīti no kaimiņvalsts, varētu arī mainīt Latvijas ģeopolitisko attieksmi. Cita izskaidrojuma man īsti nav.”

“Es priecājos, ka lielākajai daļai Latvijas sabiedrības tagad ir pietiekami skaidri redzams, ka tieši “Vienotības” politiķi ir tie, kas konsekventi realizē Latvijas valsts nacionālajām interesēm atbilstošu politiku, par ko arī ir saņēmuši šādu Krievijas reakciju, jo pamatā šajā sarakstā iekļauti “Vienotības” politiķi,” uzsvēra Āboltiņa.

Foto: LETA

Foto: LETA

Āboltiņa min iemeslu, kāpēc valstis parasti veido šādus sarakstus. “Katrai valstij ir tiesības šādus sarakstus noteikt. Varu pievienoties vakar dažu manu kolēģu teiktajam, ka šis saraksts ir neproporcionāli un pēc citiem principiem veidots. Parasti to tiešām veido, kad cilvēks apdraud vai kaut kā ar saviem izteikumiem, ar savu darbību veicina apdraudējumu ne tikai viņa valsts interesēm, bet, kā šajā situācijā, apdraud konkrētas, pat trešās valsts intereses un neļauj pilnīgi ignorēt starptautiskās saistības.”

Šobrīd ES uz šo sarakstu nav jāreaģē emociju iespaidā, bet, ja turpmākie Krievijas soļi kļūs satraucošāki, ES atkal būs jāsanāk kopā un jādomā, kā esošajā situācijā rīkoties, pastāstīja Āboltiņa. “Neuzskatu, ka ES valstīm, kur ir daudzu valstu politiķi, būtu steigšus jāpārskata un jāmēģina papildināt sarakstu. Domāju, ka ES nerīkojas emociju vadīta, un ļoti rūpīgi tiek izvērtēti tie cilvēki, kas šajā sarakstā tiek iekļauti. Protams, kopumā šie signāli, kas notiek Ukrainā un pie robežas, ir satraucoši. Pie jebkura nākamā Krievijas soļa, kas varētu likt apšaubīt, ka pamiers turpinās, ES atkal būs jānāk kopā un jādomā kā rīkoties,” esošo situāciju un iespējamo turpmāko ES rīcību komentēja Āboltiņa.

Kā ziņots, Maskava, reaģējot uz ES sankcijām, iesniegusi to ES politiķu sarakstu, kam liegts ieceļot Krievijā, piektdien paziņoja Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, piebilstot, ka sarakstā atrodami divu Nīderlandes parlamenta deputātu un viena nīderlandiešu EP deputāta vārdi.

Kā liecina Somijas raidorganizācijas YLE rīcībā nonākušais dokuments ar Krievijā nevēlamo 89 politiķu vārdiem, tajā iekļauti Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Āboltiņa (V), kā arī četri Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā – Sandra Kalniete (V), Inese Vaidere (V), Artis Pabriks (V) un Roberts Zīle (NA).

Kā apstiprināja Beļģijas Ārlietu ministrija, Maskava lūgusi, lai šo sarakstu nedara publiski zināmu.

Tikmēr EP liberāļu frakcijas vadītāja Gija Ferhofstada pārstāvis AFP pavēstīja, ka Krievijas “melnajā sarakstā” esot arī bijušā Beļģijas premjera vārds. Viņš piebilda, ka Ferhofstadam ieceļošana Krievijā liegta pēc tam, kad viņš aicinājis sākt starptautisku izmeklēšanu, lai noskaidrotu krievu opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavības apstākļus.

Video

1 komentārs

TOP komentāri

  • rommels
    0

    rommels

    te jums sankcijas!tu rižā lose nesaproti,ka sankcijas paraksta vēl zemāku dzīves līmeni tautai!kapēc tagat aizliegts ievest zivju produkciju krievijā no latvijas,ne jau benzoperēna dēļ,dēļ jūsu tupuma laizot dirsu vašintonai!

    06.06.2015 22:25

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas