VIDEO: Daugavā ielaiž lašu un taimiņu mazuļus

0 komentāri

Daugavā šonedēļ ielaisti lašu un taimiņu mazuļi. Zivju resursus upē papildina katru gadu, tādējādi kompensējot Daugavas HES nodarīto kaitējumu dabai.

Zivju mazuļus Daugavā šonedēļ laida teju katru dienu. Tie izaudzēti zinātniskā institūta Bior Tomes un Doles zivju audzētavās. Zivis ir viengadīgas un sver aptuveni 30 gramus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Šī aktivitāte notiek zivju atražošanas programmas ietvaros, lai mazinātu šo hidroelektrostaciju ietekmi uz vidi, tiek atražoti, audzēti un ielaisti Daugavā un Daugavas baseina ūdenstilpnēs dažādu zivju sugu mazuļi. Šodien tie ir laši. Vienā kravā varētu būt apmēram 25 tūkstoši mazo lašu,” teic AS Latvenergo”Vides pārvaldības daļas vadītāja Aļona Boloņina.

Sākumā zivis nonāk garos murdos, kur pierod pie Daugavas ūdens. Vīri tās nogādā tuvāk jūrai, nogremdē ar enkura palīdzību un atstāj aklimatizēties līdz vēlākām nakts stundām, kad mazuļus palaiž brīvībā. Tādējādi tiem ir lielāka iespēja izdzīvot, jo tie var paglābties no dabiskā ienaidnieka – kaijas. Kopumā šonedēļ ielaisti ap 300 tūkstošiem viengadīgu mazuļu un laikapstākļi tam bijuši labvēlīgi.

“Ir vēlams, lai būtu liela straume. Zvejnieki no rīta iet uz jūru un tur neko vairs neredz. Kaijas neknābj un viņi ir izgājuši jūrā. Pēc trīs gadiem viņi atgriežas atpakaļ, tas ir zinātniski pierādīts, jo lasim ir ļoti augsts homings, tas nozīmē – kādā ūdenī viņš ir izaudzēts, tādā atgriežas atpakaļ pēc trīs gadiem un viņi ir sver jau 7 līdz 8 kilogramus,” norāda ZKS Vecdaugava direktors, zvejnieks Uģis Tētiņš.

Lašu mazuļi barojoties apceļo Baltijas jūru. Taču, cik lašu atgriežas Latvijas jūras zonā un Daugavas ūdeņos, izsekot grūti, jo vietējie zvejnieki jūras piekrastē zvejo arvien mazāk. Tas sākotnēji bija saistīts ar vairākus gadus atpakaļ noteiktajiem ierobežojumiem paturēt nozvejotos lašus sakarā ar paaugstinātu kaitīgas vielas – dioksīna – daudzumu, taču pamazām lašu zveja izsīkusi. Lielu kaitējumu lašiem nodara arī roņi. Tāpēc pērn Bior nolēma sākt iezīmēt mākslīgi izaudzētos lašu mazuļus un nogriezt tiem taukspuru.

“Lai atšķirtu, cik daudz ir mākslīgi izaudzētais lasis un dabīgi izaugušie, tad mēs varēsim redzēt šo proporciju, cik viņu daudz ir. Pieņemsim jūras zvejā viņus ir viegli atšķirt. Tu redzi, ka tas ir audzētavu lasis, Tu viņu vari ņemt. Un tomēr tiek uzskatīts, ka dabīgos lašus vajadzētu laist vaļā, lai viņi atkal varētu atgriezties savā dzimtajā upē un sākt nārstot,” stāsta Bior Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Georgs Korņilovs.

Kas ar lašiem notiek pēc atgriešanās Daugavas ūdeņos, pētījumu nav, taču zinātnieki pieļauj, ka nārsta vajadzībām laši pamet Daugavu, dodas uz Gauju vai Salacu vai meklē citas mazās upes, kur nārstot. Pastāv gan iespēja, ka Latvijā mākslīgi izaudzētie laši nonāk arī poļu un citu valstu zvejnieku laivās, kas ir aktīvāki par latviešu zvejniekiem, kā arī kļūst par roņu maltīti. Turpmākajos mēnešos upē ielaidīs arī citu sugu zivis. Kopumā Daugavas baseina ūdenstilpnēs ik gadu ielaiž vairāk nekā sešus miljonus dažādu sugu zivju mazuļus.

Video

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas