Vidējais latvietis: miermīlīgs, ar tendenci uz pašapmānu, mazu iniciatīvu un atkarīgs no mēness fāzēm

6 komentāri

Vai latvieši tuvāki postpadomju tautām vai skandināviem? Vai tiesa, ka klusēsim tā vietā, lai cīnītos par savu taisnību? Vidējais latvietis ir ”grūti noķerams lielums”, taču lielos vilcienos viņš ir sirsnīgs un vientiesīgs cilvēks ar tendenci uz pašapmānu, turklāt pilnmēness ietekmē var arī emigrēt – tā par ”vidējo latvieti” izsakās žurnālists Jānis Domburs.

Savs vērtējums ir arī azerbaidžānim Ruslanam Nagijevam un ēģiptietim Abdulam Elmarijam, kuri Latvijā dzīvo jau vismaz 10 gadus, kā arī sociālantropologam Klāvam Sedleniekam un psihologam Jānim Caicam.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Vidējais latvietis – noslēgts, bet sirsnīgs

“Ja skatās uz eliti, tad enerģiskākie un aktīvākie tagad ir pametuši zemi. Palicis ir kluss un kautrīgs cilvēks, kurš pakļaujas citiem. Ja viņam ir priekšnieks – tad pakļaujas priekšniekam, ja darbojas partijā – tās vadībai,” šādu “diagnozi” latviešiem izsaka psihologs un Latvijas psihologu asociācijas vadītājs Jānis Caics.

Viņš arī norāda, ka latvietis “baidās izteikt iniciatīvu, ja aiz paša nestāv kāds spēks – vara vai partija. Zināmā mērā latviešos valda nedrošība un bailes”.

Tiesa gan, latviešiem ir arī pozitīvas īpašības. Piemēram, sirsnību un labestību nosauc žurnālists Jānis Domburs, kurš ikdienā komunicē ar daudziem un dažādiem cilvēkiem.

Latvietim svarīga ir arī ģimene. Proti, daļa cilvēku “mēģina savas intereses ierobežot ar ģimeni un naudas pelnīšanu” – šie cilvēki attīstās pozitīvi tieši ģimenē un starpģimeņu attiecībās, saka cilvēku psiholoģijas eksperts.

Taču tajā pašā latvieši esot vientiesīgi un ar tendenci uz pašapmānu.


Jānis Domburs, žurnālists:

Pašapmāns latviešiem ir tādā ziņā, ka viņiem patīk mānīt sevi par sevi un par apkārtējo pasauli. Piemēram, gadījumos, kad neiet tik slikti, latvieši stāsta, ka iet šausmīgi slikti; vai arī tieši pretēji – kad neiet tik labi, stāsta, ka ir labi, jo, iespējams, kādam iet vēl sliktāk.

Žurnālistam radušies arī interesanti novērojumi par to, kā “vidējais latvietis” uzvedas, kad nonāk saskarsmē ar valsti: “Dažkārt viņš nonāk pretrunā ar sevi – no vienas puses, grib būt brīvs, neatkarīgs, neiesaistīties nekādos procesos, bet, no otras puses, saka, ka valsts par viņu nerūpējas.” Tāpat novērots, – ja latvietim izdodas sasniegt panākumus uz cita rēķina, viņš visus pārējos māna, ka to ir sasniedzis pats, saka J. Domburs. Latvietim ir tendence stāstīt, ka “viņš ir gudrāks vai smukāks nekā patiesībā ir”, taču kopumā latvietis, viņaprāt, ir ļoti mainīgs.

Jānis Domburs, žurnālists:
Vidējais latvietis ir mainīgs – ir gadījumi, kad pilnmēness ietekmē iet ar bruģakmeņiem sist logus un tad emigrē. Citās situācijās nostrādā “funktieris” – “a, varbūt neko nedarīt, jo kas man par to būs? Labāk necīnīties, citādāk pēc tam mani izčakarēs”.

Latvieši – uzvedībā tuvāki postpadomju tautām?

Foto: LETA

Foto: LETA

“Latviskums nav gēnos – tas ir jautājums par to, kas cilvēkam dzīves laikā ir iemācīts, jo uzvedību mēs faktiski iemācāmies. Tādēļ par tādu kā “latvieša gēnu” nevar nemaz runāt. Mēs nevaram runāt par “latvisku reakciju”, bet gan par rīcību, kas būs raksturīga lielākajai daļai Latvijā dzīvojošo, turklāt ar lielu variāciju iespējamību,” skaidro sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs:

Ja “vilktu vidējos”, – Latvijā nav lielas atšķirības starp latviešiem un nelatviešiem. Mums uzvedībā ir līdzīgas tās tautas, kas atrodas ģeogrāfiski tuvāk. Piemēram, Krievija, Igaunija un Lietuva – ar šo valstu iedzīvotājiem, protams, mums ir dažas atšķirības, bet kopumā esam līdzīgi. Turklāt atšķirības ar bijušajām padomju valstīm ir mazākas nekā, piemēram, ar skandināviem.

Vidējais latvietis ir grūti noķerams lielums, jo visi latvieši ir dažādu asiņu sajaukumi, uzskata žurnālists Jānis Domburs.

“Vidējais latvietis mainās gadalaiku vai citu ārējo faktoru ietekmē. Tāpat kā vidējais latvietis spēja pielāgoties krieviem un vāciešiem, tāpat viņš spēj pielāgoties apkārtējiem apstākļiem,” saka J. Domburs.

Tikmēr psihologs Jānis Caics norāda, ka zināma līdzība latviešiem tomēr ir arī ar “vecajām” Eiropas tautām.

Jānis Caics, psihologs:

Vēsturiski tuvāk latviešiem bijuši zviedri, vācieši. Daudzas šo tautu pozitīvās īpašības piemīt arī latviešiem – esam pedantiski, akurāti, gribam daudz strādāt. To pierāda arī uz ārzemēm aizbraukušie latvieši, kas nereti grib pārspēt vietējos, un viņiem arī tas izdodas.

Kā latvietis reaģētu, ja viņu mēģinātu apkrāpt veikalā?

Foto: LETA

Foto: LETA

Kopumā latvieši cenšas izvairīties no skandāliem. Sociālantropologs K. Sedlenieks norāda, ka šī īpašība, no vienas puses, var tikt vērtēta negatīva, bet, no otras – tajā ir arī pozitīvais aspekts. “Ja, piemēram, rastos kāds pārpratums sabiedriskā vietā, tad Latvijā pastāv maza iespējamība, ka sāksies skandāls. No vienas puses, mēs neesam ekspresīvi un tādi, kas uzreiz eksplodē emocijās, taču, no otras puses, pastāv mazāka iespēja, ka kaut kādi asumi sabiedriskā vietā rezultēsies konfliktā. Drīzāk paturamies maliņā,” stāsta sociālantropologs K. Sedlenieks.

Līdzīgās domās ir arī psihologs J. Caics.

Jānis Caics, psihologs:

Ja rodas kāda konfliktsituācija, tad latviešu cilvēks sēdēs klusu. Diemžēl ļoti daudz cilvēku tā dara. To pierāda arī Patērētāju aizsardzības centra (PTAC) statistika – centrā ir gana maz sūdzību, un to varbūt var skaidrot ar sabiedrības uzskatu, ka viņi neko nevar mainīt, kā arī iniciatīvas trūkumu.

Bet ko par latviešiem saka ārzemnieki?

Foto: LETA

Foto: LETA

Situācija, iespējams, objektīvāk vērtējama “no malas”. Tādēļ jautājām, kā Latvijā iejutušies un latviešus vērtē ārzemnieki, kas šeit dzīvo jau ilgus gadus.


Abduls Elmarija, ēģiptietis, kurš Latvijā dzīvo desmit gadus:

Desmit gadus jau dzīvoju Latvijā – man te ir sieva un bērni. Man patīk te dzīvot, un es esmu iemācījies valodu un ieguvis kontaktus. Tiesa gan, attiecībās ar ārzemniekiem, latvieši ir vairāk uzmanīgi, un, lai iepazītu latviešus, vajag vairāk laika. Latvietis ir mazliet noslēgts cilvēks, taču, ja viņu iepazīst, ir ļoti draudzīgs un ar labu attieksmi. Salīdzinājumā ar ēģiptiešiem latviešiem netīk daudz stāstīt par savu dzīvi. Tāpat latvieši vairāk satraucas par apkārtējām lietām, un viņu noskaņojums atkarīgs no tā, kāda ir viņu situācija, piemēram, darbā.


Ruslans Nagijevs, azerbaidžānis, dzīvo Latvijā 13 gadus:

Latvieši man šķiet mierīgi un kūtri. Viņiem nepatīk būt pārāk grezniem vai rādīt visiem, cik viņi ir bagāti. Latvieši negatīvi attiecas pret krieviem, bet pret citu tautību cilvēkiem attiecas neitrāli. Ļoti mīl savu valsti un visu, kas ar to saistīts. Cenšas būt līdzīgi eiropiešiem, lai izvairītos no PSRS pagātnes. Tāpat latviešiem patīk, ka viss ir savās vietās un visur ir kārtība. Cenšas nemēslot ielās. Taču jaunieši neciena vecus cilvēkus. Politiskā un ekonomikā situācija valstī liek cilvēkiem braukt uz ārzemēm un dzīvot tur, bet citādi viņi labāk paliktu savā valstī.

6 komentāri

TOP komentāri

  • Reizēm
    0

    Reizēm

    Reizēm man rodas iespaids, ka latviešu portālus nemitīgi lasa kādi 10-15 dežūrtroļļi, kas izmanto ikvienu izdevību pateikt par latviešiem un Latviju kaut ko negatīvu (žultainu, naidīgu, vīpsnājošu, melīgu, vienkārši stulbu... kā nu kurā reizē). Jo tie tūkstoši, desmiti tūkstošu latviešu, ko esmu dzīves laikā saticis, nu it nemaz nav skaudīgi, glūnīgi viensētnieki, kas to vien mēģina, kā piečakarēt kaimiņu vai ar kaut kādu slepeno latviešu vudū ritālu noskaust māsīcai jauno folksvāgenu. Gan ceļojot pa Eiropu, gan vairākus gadus padzīvojot un strādājot pāris Eiropas valstīs, varu droši apgalvot, ka latviešiem salīdzinoši nav ne vainas. Varbūt tikai pārāk laipni un pacietīgi pret visiem tiem ķēmiem, kas to vien dara, ka mūs lamā, apsūdz un par kaut ko kaunina.

    05.12.2014 04:03

  • Līdumnieks
    0

    Līdumnieks

    Jā ir skaudīgs un nenovīdīgs, īpaši uz citu latvieti. Nepiekrītu par skabargu - drīzāk pārāk paškritisks.

    04.12.2014 16:33

  • juta
    0

    juta

    latvietis latvietim latvietis...

    04.12.2014 13:21

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas