Vēsturnieki nonākuši birokrātijas strupceļā! Joprojām nav piekļuves VDK dokumentiem

3 komentāri

Lai arī kopš izveidošanas ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija tā arī nav spējusi piekļūt galvenajam pētniecības objektam – VDK dokumentiem, kas atrodas Satversmes aizsardzības biroja pārraudzītās telpās. Šodien dialoga meklēšanā tika iesaistīta Saeima.

Apjomīga grāmata, kurā ir 18 pētījumi par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas darbību, pagaidām ir vienīgais VDK zinātniskās izpētes komisijas taustāmais darba rezultāts.

Šodien vēsturnieki ieradās Saeimā, kur Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu klātbūtnē tikās ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju Jāni Maizīti.

Tieši nespēja piekļūt biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā esošajiem VDK dokumentiem traucē pētniekiem sākt reālu darbu.

Jānis Maizītis uzskata, ka šķēpi tiek lauzti par VDK aģentu kartotēku jeb tā sauktajiem “čekas maisiem”, kas pašlaik nav publiskojami.

Dokumentus pētīt komisijas locekļi drīkst, bet nedrīkst tos publiskot. Lai dokumentus pētītu ilgāku laiku, komisijas locekļiem būtu jākļūst par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra darbiniekiem. Kā apmeklētāji pētnieki biroja telpās uzturēties drīkst vienu līdz divas dienas, lai iepazītos ar dokumentu aprakstiem.

Foto

 

Pētnieki uzsver, ka viņiem mazāk interesē tā dēvētie “čekas maisi”, bet vairāk VDK elektroniskā datubāze Delta ar aģentu ziņojumu referātiem.

Tiem piekļūt traucē vēl citi šķēršļi. 80. gados veidotā datubāze ir lēna, un tai nepieciešama modernizācija, kas izmaksātu aptuveni 30 000 eiro.

Arī tad, ja datubāze tiktu modernizēta un tās kopija nonāktu, piemēram, Valsts arhīvā, lai vēsturnieki varētu ar to iepazīties, kā minimums būtu nepieciešami valdības noteikumu grozījumi, neslēpa Jānis Maizītis.

Lai šos jautājumus aktualizētu, Saeimas komisija plānojusi vērsties atbildīgajās ministrijās. Pētnieki uzskata, ka tieši datubāze, kurā esot no 60 līdz pat 80 000 kartīšu, ļautu viņiem saprast, kā čeka ir darbojusies.

Tomēr, pat ja finansējums tiktu atrasts, datubāzes modernizācija nebūtu ātra.

Tikmēr komisijai darbs jābeidz 2018. gadā, cita starpā valdībai sniedzot rekomendācijas, vai un kā publiskot tā dēvētos “čekas maisus”.

Video

3 komentāri

TOP komentāri

  • Seniors
    +1

    Seniors

    Cekas maisi , jau sen bija jaatver un japublisko , visi iesaistitie uzvardi . Tautai jazina , kuri bija -KANGARI ! Bet , neatlaus to darit , tamdel , kad loti daudzi , vecie politiki , bija iesaistiti sadarbiba , ar CEKU ! Ar to pasu , tiem politikiem , butu jaatstaj ienesigie ( zagligie ) amati .

    14.04.2016 06:46

  • Sveiciens Lāčplēša dienā!
    0

    Sveiciens Lāčplēša dienā!

    Gribētos dzirdēt loģisku vēsturnieku komisijas skaidrojumu, KĀPĒC viņi nepiekrīt iet uz SAB strādāt ar tiem nelaimīgajiem dokumentiem. Maizītis viņus taču aicina, bet viņi neiet. KĀPĒC?
    Vai tiešāk jāsāk domāt, ka viņi grib dabūt tos "maisus" kaut kur "pie sevis", lai tad viss tas bars mestos virsū un katrs varētu savus draugus radus un paziņas "nolustrēt", ka ne gailis pakaļ nedziedās?
    Lai paši skaidri pasaka, KĀPĒC neiet uz SAB un nestrādā, bet taisa troksni. Ja viņiem ir loģiski argumenti, lai klāj galdā.
    Bet nē: "Mēs tam neesam gatavi." Tas nav arguments.
    Ir maisi", ir komisija, bet komisija neiet un nepēta, tikai "kačā pravas".
    Samācījušies demagoģiju no KNAB, vai kā?
    Maisus izpētīt vajadzēja jau sen, bet tas nav izdarīts, un tagad tik iet vaļā.
    Pie vainas ir visas iepriekšējās un, faktiski, vismazāk tagadējā valdība, ka to lietu tik ilgi novilka.
    Ar KNAB galā netiek, pavērosim, kā tiks galā ar tiem "maisiem".

    15.04.2016 17:09

  • SO.
    0

    SO.

    Baidās paši no savas ēnas.To taču visi padomju okupāciju piedzivojušie zina,ka, lai varētu strādāt daudzos amatos, bija jāparaksta attiecīgi dokumenti, protams, ne visi tur minēto pildīja, bet glēvums ir visuspēcīgs.Nožēlojami.Tādēl jau valsts neaug,ka pārāk smaga aste.

    14.04.2016 07:04

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks? 1

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas