Vēlēšanas 2017: partijas pirmo reizi izvērsušas plašu un sarežģīti kontrolējamu aģitāciju sociālajos tīklos

1 komentārs

Par vēlēšanu tuvošanos liecina partiju kandidāti, kuri uz potenciālajiem vēlētājiem noraugās no reklāmu stendiem. Viņu reklāmas dzirdamas radio. Iepriekš tās bija skatāmas arī televīzijā, kad nebija sācies politisko reklāmu aizliegums televīzijā, kas noteikts 30 dienas pirms vēlēšanām. Partiju izdevumi turpina nonākt pastkastītēs. Tomēr šī priekšvēlēšanu kampaņa no citām atšķiras.

Virkne partiju pirmo reizi ir izvērsusi plašu aģitāciju sociālajos tīklos. Piemēram, “Facebook”, kurā reģistrējušies vairāk nekā 800 tūkstoši lietotāju no Latvijas. “Facebook” atrodamas kandidātu visdažādākās izpausmes – no mūzikas videoklipa peldkostīmā līdz pat zvēresta došanai. Neiztrūkstošas ir arī politiskās reklāmas, kas savulaik bija vērojamas tikai televīzijā, bet tagad televīzijas pirmizrādi mēdz nemaz nepiedzīvot, jo veidotas tikai internetam.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Internetā publicēta arī vairāk nekā 40 minūšu gara filma par Rīgas mēru Nilu Ušakovu, ko izvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), lai izlemtu, vai filmas izmaksas attiecināmas uz partijas “Saskaņa” priekšvēlēšanu izdevumiem.

Foto

Salīdzinot ar citām vēlēšanām, sociālo tīklu izmantošana kampaņā šoreiz notiek vēl nebijušā mērogā, saka sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis.

Artūrs Mednis

Artūrs Mednis
sociālo mediju eksperts, aģentūras “New Black” vadītājs

Tas, ko es redzu, tas, ko mēs pamanām, ka – jā, sociālie tīkli ir kļuvuši daudz, daudz, daudz plašāk izmantoti, nekā tas bija iepriekšējo reizi.

Līdz ar to priekšvēlēšanu kampaņai, kas tiek īstenota sociālajos tīklos, pirmo reizi var būt arī būtiska nozīme vēlēšanu iznākumā. Tā prognozē partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups, kurš ir Rīgas mēra amata kandidāta Mārtiņa Bondara kampaņas konsultants.

Edgars Jaunups

Edgars Jaunups
partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis

Šīs ir pirmās vēlēšanas, kur “Facebook” konkrēti un sociālie tīkli kopumā spēlēs ļoti, ļoti nozīmīgu lomu.

Partiju lielo interesi par aģitāciju sociālajos tīklos Artūrs Mednis sauc par likumsakarīgu. Politiķi, viņaprāt, apzinājušies, kādas priekšrocības tā sniedz. Kā galveno eksperts min iespēju daudz precīzāk uzrunāt potenciālos vēlētājus.

Artūrs Mednis

Artūrs Mednis
sociālo mediju eksperts, aģentūras “New Black” vadītājs

Efektivitāte sociālajos medijos ir tieši no iespējas veidot dažādus ziņojumus un tos mērķēt šīm auditorijām. Tāpēc tas sanāk lētāk vai par to pašu budžetu efektīvāk.

Kā būtiskākos iemeslus tos nosauc arī partijas “Vienotība” Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis. Viņš ir viens no kandidātiem, kurš izvērš plašu aģitāciju internetā.

Vilnis Ķirsis

Vilnis Ķirsis
Rīgas mēra amata kandidāts, “Vienotība”

Faktiski, es teiktu, ka sasniedzamība un demokrātiskas izmaksas ir tie galvenie iemesli, manuprāt.

Uzsākot darbošanos politikā, vienmēr aktīvs sociālajos tīklos bijis Rīgas mērs Nils Ušakovs. Priekšvēlēšanu laikā saziņu internetā viņš intensificējis.

Nils Ušakovs

Nils Ušakovs
Rīgas mērs, “Saskaņa”

Ja mēs runājam par tādu pilsētu kā Rīga, kur ir 700 tūkstoši iedzīvotāju, tas man pēc būtības ir efektīvākais instruments, kā sasniegt iedzīvotājus. Ja man ir nepieciešams kaut ko “aiznest” līdz rīdziniekiem, kuri ir vecuma grupā no 25 līdz, piemēram, 40 gadiem, tad “Facebook” būs efektīvāks un rezultatīvāks nekā radio vai televīzija, nemaz nerunājot par drukātajiem medijiem.

Tikmēr Edgars Jaunups kā galveno ieguvumu min iespēju operatīvi veikt izmaiņas kampaņā, ko pirms “Facebook” laikmetā izdarīt bija teju neiespējami.

Edgars Jaunups

Edgars Jaunups
partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis

Sociālie tīkli un iespēja ziņu mainīt ļoti operatīvi vai reaģēt uz notikumiem, protams, ļauj būt ļoti elastīgam, būt ļoti aktuālam konkrētajā mirklī. Un tā ir liela priekšrocība, protams. Tā ir ļoti, ļoti liela priekšrocība. Var principā katru dienu reaģēt uz aktualitāti.

Ja politiskā kampaņa internetā tiek veikta par naudu, piemēram, maksājot par reklāmām vai apmaksājot paziņojumus, lai sociālajos tīklos tie nepaliktu nepamanīti pārējo ziņojumu jūrā, uz aģitāciju attiecas naudas limiti.

Katrai partijai tie ir individuāli, ņemot vērā to, kurās pašvaldībās tās startē. Partijām par tēriņiem ir jāsniedz atskaites KNAB. Aptaujātie partiju pārstāvji apgalvo, ka visus izdevumus, arī par aģitāciju internetā, atspoguļo godprātīgi.

Nils Ušakovs

Nils Ušakovs
Rīgas mērs, “Saskaņa”

Skaidrs, ka katrā gadījumā, kad nauda tiek iztērēta, reklamējot kādu konkrētu saturu, kas ir saistīts tieši ar reklāmu, ar partijas reklāmu, skaidrs, ka visas atskaites, atbilstoši visām prasībām, tiek aizsūtītas KNAB.

Vilnis Ķirsis

Vilnis Ķirsis
Rīgas mēra amata kandidāts, “Vienotība”

Es detaļās neatbildēšu, bet noteikti viss ir likuma robežās. Un jāņem arī vērā, ka tomēr šīs izmaksas, salīdzinoši ar kaut kādām vides, televīzijas vai radio reklāmām, ir mazas.

Edgars Jaunups turklāt vērš uzmanību, ka par pakalpojumiem internetā norēķini tiek veikti nevis skaidrā naudā, bet elektroniski. Tāpēc KNAB viss ir redzams kā uz delnas, viņš saka.

 

Edgars Jaunups

Edgars Jaunups
partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis

Izkontrolēt, pat ja kādreiz kāds ir mēģinājis blēdīties un no kāda trešā konta to apmaksāt, tas nevar pazust bez pēdām. Kā mēs zinām, visgrūtāk pazūdošās vai neizdzēšamās ir tieši tās cipariņu pēdas. Līdz ar to, tas varbūt tikai prasa laiku, bet tikt pie šīs informācijas, manuprāt, ir salīdzinoši vienkārši. Tā ir visvieglāk kontrolējamā lieta.

Tikmēr gluži pretējs ir ekspertu viedoklis.

Artūrs Mednis

Artūrs Mednis
sociālo mediju eksperts, aģentūras “New Black” vadītājs

Precīzi pateikt, cik ir iztērēts, – pagaidām nē.

Artūrs Mednis ir pārliecināts, ka KNAB nav iespējams iegūt datus par aģitācijas izdevumu patieso apmēru internetā, jo īpaši “Facebook”.

Artūrs Mednis

Artūrs Mednis
sociālo mediju eksperts, aģentūras “New Black” vadītājs

Es pieņemu, ka šis sociālais tīkls ir ļoti interesants tieši tāpēc, ka nav šīs caurredzamības, kā tēriņi tiek tērēti. Cik ļoti, vai kā mēs tos budžetus tērējam uz vienu vai otru reklāmas ziņojumu, tas nekur īsti neparādās. Ja vien partija to brīvprātīgi un labprātīgi nevēlas iekļaut kaut kādos savos budžetos, tad tas nekur īsti nav redzams. Es tiešām nevaru iedomāties, kā to varētu izkontrolēt. Šobrīd tas nav iespējams.

Viņa viedoklim pievienojas politoloģe Iveta Kažoka. Arī viņa apšauba KNAB spējas pilnvērtīgi kontrolēt politiskās aģitācijas naudas plūsmu sociālajos tīklos.

Iveta Kažoka

Iveta Kažoka
politoloģe, “Providus” pētniece

Ir ļoti grūti pateikt, kurā brīdī par kādu sociālā medija reklāmu ir maksājis kandidāts, un kurā brīdī tas ir pilnīgi ar partiju nesaistīts cilvēks, kas varbūt ir vēlējies atbalstīt savu dēlu vai meitu kaut kādā priekšvēlēšanu kampaņā. Tāpēc es teiktu, ka, protams, sociālo tīklu reklamēšanās modeļi, no partiju finansēšanas kontroles viedokļa, ir diezgan lielas šausmas priekš KNAB.

Savukārt KNAB norāda, lai pārliecinātos, vai partiju finanšu atskaites par tēriņiem sociālajos tīklos ir patiesas, birojs izlases veidā kontrolē aģitāciju dažādās interneta vietnēs. Datus, kas iegūti no šīs uzraudzības, papildina arī ziņotāju teiktais.

Inga Jaunskunga

Inga Jaunskunga
KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja

Diezgan aktīvi viena partija par otru mums sniedz informāciju, ja notiek kaut kādi pārkāpumi. Viennozīmīgi iedzīvotāji ir diezgan aktīvi un viņi ir diezgan labi šobrīd izglītoti par to, kas konkrēti ir pārkāpums, un mums sniedz diezgan kvalitatīvu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem.

KNAB vienlaikus norāda, ka vide internetā ir tik dinamiska, ka likumi līdzi netiek. Un birojā tomēr neslēpj, ka pilnībā visu izkontrolēt nav tā spēkos.

Inga Jaunskunga

Inga Jaunskunga
KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja

Protams, 100% aptvert visu šo lauku, būsim reālistiski, nav iespējams laikam nevienam. Tādu mehānismu ir ļoti grūti paredzēt. Tāpēc mēs esam teikuši jau pirms aģitācijas perioda sākuma, ka internets ir tāda diezgan liela riska zona.

Kā aģitācijas izdevums sociālajos tīklos padarīt vieglāk kontrolējamus, pagaidām ir neatbildēts jautājums.

Iveta Kažoka

Iveta Kažoka
politoloģe, “Providus” pētniece

Es teiktu, ka šī aģitācijas vide internetā noteikti nav vienkārša. Un, godīgi sakot, man trūkst padoma, kā visus šos samudžinājumus vispār ir iespējams atrisināt.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, partijas vēlēšanu kampaņai šoreiz ir atvēlējušas teju miljonu eiro. Vistuvāk aģitācijas limita griestiem ir viens politiskais spēks, kas iztērējis gandrīz 90% no kampaņas atļautā finansējuma. Bet vēl trīs partijas pietuvojušās 70% slieksnim. Partiju nosaukumus KNAB neatklāj.

Taču, kā norāda eksperti, pateicoties teju neizkontrolējamajiem izdevumiem par aģitāciju sociālajos tīklos, patiesais naudas apmērs politiskajās kampaņās šoreiz ir ļoti grūti nosakāms.

1 komentārs

TOP komentāri

  • I.
    0

    I.

    Man, vakar, Lattelekom telefona klausulē uzrunāja pats Bondara kungs! Smieklīgi, es ātri vien noliku klausuli! Vairs neko stulbāku nevar izdomāt!!!

    01.06.2017 08:28

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas