Vardarbībā cietušām sievietēm būs pieejami jauni rehabilitācijas pakalpojumi

0 komentāri

No 2015.gada izdevies panākt finansējumu 554 541 eiro apmērā, lai turpmāk nodrošinātu iespēju saņemt rehabilitāciju no vardarbības cietušām personām un vienlaikus arī rehabilitāciju vardarbību veikušām personām, lai izskaustu agresiju, piektdien, 9.janvārī, preses konferencē sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis. Līdz ar to sociālās rehabilitācijas pakalpojumu varēs saņemt 600 sievietes un 300 varmākas gadā.

Kā informēja ministrs, Latvijā ir vērojamas tās pašas tendences attiecībā uz vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, kādas ir visā pasaulē: lielāko daļu vardarbības gadījumu un ar vardarbību saistīto likumpārkāpumu publiskās vietās veic vīrieši un tajos cieš vīrieši, bet ģimenēs no tuvu cilvēku vardarbības lielākoties cieš sievietes un bērni.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Vardarbība pret sievietēm un bērniem ir ļoti satraucoša un postoša parādība Latvijas sabiedrībā. Pastāv uzskats, ka vardarbība ir privāta vai ģimenes lieta. Ilgu laiku no vardarbības ģimenē cietušām sievietēm bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamu aizsardzību un palīdzību. Līdz ar finansējuma piešķiršanu rehabilitācijas pakalpojumiem un jaunam regulējumam situācija ir mainījusies,” uzsver U.Augulis.

Diemžēl sabiedrībā ir daudzi mīti un stereotipi par vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, piemēram, “vardarbība notiek tikai nelabvēlīgās ģimenēs”, “sieviete pati ir vainīga/pelnījusi, ka pret viņu izturas vardarbīgi”, “ja sieviete neiet projām, droši vien viņai šāda dzīve patīk”. Šie mīti traucē efektīvi risināt esošo situāciju.

Lai mazinātu šo problēmu, ministrs aicinājis iesaistīties Baltās lentītes kustībā sabiedrībā populārus cilvēkus – Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, TV seju Renāru Zeltiņu un bokseri Mairi Briedi, kuri pauduši skaidru nostāju pret vardarbību pret sievieti. Baltā lentīte ir starptautisks vardarbības pret sievieti izskaušanas simbols.

Valsts policijas priekšnieks I.Ķuzis preses konferencē atzina, ka iesaistīties Baltās lentītes kustībā viņam svarīgi ne tikai pienākumu dēļ, bet arī personiski: “Man ir iespējas daudz ko izdarīt gan kā policijas priekšniekam, gan vēršoties pie Latvijā dzīvojošajiem vīriešiem, runājot par to, cik ļoti ir svarīgi iztikt bez fiziskas vardarbības.”

Vardarbība pret sievietēm rada būtiskus zaudējumus valsts ekonomikai. Negatīvu ekonomisko ietekmi rada zaudētā produktivitāte, veselības aprūpes un tiesībsargājošās sfēras izmaksas, sociālā sektora un apdrošināšanas izmaksas, piedāvāto atbalsta pakalpojumu izmaksas, kā arī cietušā fiziskajai un emocionālajai veselībai radītās negatīvās sekas. Šīs ir izmaksas, kas rodas ne tikai pašam indivīdam, bet sabiedrībai kopumā.

I.Ķuzis skaidro: “Pēdējos piecos gados ļoti būtiska problēma ir bijusi tieši sadzīviskā vardarbība, kuras rezultātā ir spēka pielietošana. Runājot par iemesliem – galvenokārt, jāpiemin sociāli ekonomiskie apstākļi, tādēļ būtiski ir izglītot sabiedrību un veikt pasākumus, kas palīdz cilvēkiem saprast, kā situāciju var risināt citādi.

Sadzīves vardarbība ir slēpta, mēs lielākoties redzam šī aisberga mazāko daļu. Materiāla un finansiāla atkarība ir iemesls, kādēļ cietušais vardarbību noklusē, tomēr aicinu iedzīvotājus izmantot iespēju vērsties pēc pagaidu aizsardzības pret vardarbību arī tajos gadījumos, kad vardarbība vēl ir “sākumstadijā”, kad notiek psiholoģiskā vardarbība.”

Kā preventīvs instruments vardarbības mazināšanai 2014.gada 31.martā pieņemts regulējums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Vairāku mēnešu laikā šis regulējums sevi ir attaisnojis kā efektīvu instrumentu, jo iepriekš vienīgais risinājums, ja nebija pamata ierosināt kriminālprocesu, bija vardarbīgas personas aizturēšana uz trim stundām policijas iecirknī.

Deviņu mēnešu laikā pieņemti vairāk nekā 400 lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šajā laikā ir ierosināti apmēram 70 kriminālprocesi par lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību neievērošanu, 56 lietas nodotas kriminālvajāšanai prokuratūrā.

Labklājības ministrija sākot ar 2011.gadu 11 Latvijas pašvaldībās īstenoja pilotprojektu, lai varmākām palīdzētu rīkoties nevardarbīgi. Pilotprojekta ietvaros rehabilitāciju nodrošināja 55 cilvēkiem. Turklāt rehabilitācijā parādījās vairākas ģimenes, kurās vecākiem bija pārtrauktas aizgādības tiesības. Nodarbību rezultātā šie vecāki pārstāja pielietot vardarbību un bērni varēja atgriezties savās ģimenēs.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas