Valdības deklarācijā Zolitūdes traģēdija pieminēta vienu reizi – 155. punktā

0 komentāri

Gads izrādījās par īsu Maxima lielveikala sabrukšanas iemeslu noskaidrošanai. Desmitiem izmeklētāju un ekspertu, tūkstošiem dokumentos meklē atbildi kā varēja notikt traģēdija, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, vairāki desmiti tika ievainoti, bet neskaitāmas dzīves ir neatgriezeniski mainījušās.

LNT Ziņu dienesta žurnālists Aleksis Zoldners pētīja kā Zolitūdes zīmē aizvadītajā gadā ir mainījusies cilvēku līdzatbildība ikdienā, kā uzlabota likumdošana un cik tuvu esam kopš neatkarīgās Latvijas atjaunošanas lielākās traģēdijas atrisinājumam.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

2013. gada 21. novembrī, sabrūkot lielveikalam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Kā tas varēja notikt un kas ir jādara, lai nekas tāds neatkārtotos? Uz šiem jautājumiem valsts un sabiedrība meklējusi atbildes visu gadu. Jāatzīst, ar dažādām sekmēm. Sistēmiskās pārmaiņas valstī notiek gausi un pamazām pazūd no valdības prioritāšu sarasta, bet izmeklēšana izrādījusies ilgāka un grūtāka nekā cerēts.

Aizdomās turamo un apcietināto Zolitūdes lietā joprojām nav. Politiķi sākotnēji prognozēja, ka rezultāti būs rudenī.

“Valdība to ir apņēmusies izdarīt savā deklarācijā, tātad savā atlikušajā termiņā, protams, līdz Saeimas vēlēšanām ir jābūt rezultātam,” tā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Mēs viņu nodosim, es esmu pārliecināts – šī gada laikā mēs viņu nodosim jau kriminālvajāšanai,” pauda Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Tomēr rezultātu nebija ne līdz vēlēšanām, ne arī līdz šodienai. Amatpersonas Zolitūdes krimināllietu nodēvējušas par apjomīgāko valsts vēsturē. Tās izmeklēšanā iesaistīti 48 izmeklētāji un 11 eksperti, savāktas 275 tonnas lietisko pierādījumu, 80 datu nesēji un vairāki tūkstoši dokumentu. Izmeklēšanas gaitā pavasarī tika veikti arī divi eksperimenti. Pildot ūdeni baseinos virs nesagruvušajām veikala nesošajām konstrukcijām, pārbaudīta to izturība. Konstrukcijas deformējās, bet pēc divām ar pusi dienām – sagruva.

Otrs eksperiments– veicot kontrolētu dedzināšanu, eksperti imitēja ugunsgrēku, kāds ēkā bija izcēlies pirms trim gadiem. Gala ziņojumu policijas rīcībā nonākšot tuvākajā laikā, un tad sākšoties izmeklēšanas noslēguma fāze. Pārmetumus par vilcināšanos Ģenerālprokuroram šogad nācās noraidīt ne reizi vien – kvalitatīva izmeklēšana prasot laiku.

Taču oficiālā izmeklēšana nevar noskaidrot un neatbildēs uz visiem jautājumiem, kas satrauc sabiedrību. Pērn kaunpilni izgāzās mēģinājums veidot Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanas sabiedrisko komisiju. Šogad šo uzdevumu uzņēmās paši cietušie, apvienojoties biedrībā Zolitūde 21.11..

Biedrība kopā ar nevalstiskajām organizācijām vairākkārt tikās ar premjeri Laimdotu Straujumu. Interese izrādīta par Zolitūdes izgaismotajām sistēmiskajām problēmām, bet ne par cietušo un viņu tuvinieku individuālajām rūpēm. Atklājās, ka valsts bojāgājušo glābēju dzīvesbiedrēm pilnībā uzgriezusi muguru tikai tāpēc, ka viņu pasēs nav laulības zīmoga. Līdzīgi stāsti ir arī citiem, kuri traģēdijā zaudēja savus tuvos.

Pēc vēlēšanām Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija izveidota Saeimā.

Komisijas uzmanības centrā būšot būvniecība, būvuzraudzība, valsts spēja reaģēt krīzes situācijās un sociālais atbalsts cietušajiem un viņu tuviniekiem. Šogad deputāti gan vairāk cīnījušies par amatiem komisijas vadībā, un īstu darbu sāks vien nākamgad. Daudziem par pārsteigumu, komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlēts tiesību eksperts Ringolds Balodis.

Pēc traģēdijas pārmaiņas jau piedzīvojusi būvniecības nozare. 1. oktobrī spēkā stājies vairākus gadus tapušais jaunais Būvniecības likums, kas paredz lielāku atbildību un kontroli būvniecības procesā. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir Būvniecības valsts kontroles biroja izveide.

Darbu birojs gan sāks tikai nākamgad un arī citās jomās likums vēl nav pilnībā iedzīvināts. Tāpat Saeima noteikusi stingrākus sodus par pārkāpumiem būvniecībā. Domnīca Providus apkopojusi 21 problēmu, ko izgaismojusi traģēdija. No tām pilnībā novērstas tikai trīs. To, ka vēl ir daudz darāmā – Valsts prezidents Andris Bērziņš to uzsvēra arī savā runā valsts svētkos.

Zolitūdes jautājumu kā vienu no centrālajiem bija definējusi Laimdotas Straujumas pirmā valdība. Savukārt pašreizējās valdības apjomīgajā deklarācijā tā pieminēta vienu reizi – 155. punktā. Tikmēr traģēdijas vietā joprojām atrodas neapdzīvotā ēka un autostāvvieta. To vietā šeit vajadzētu būt piemiņas vietai – tā uzskata cietušie. Tomēr kompleksa īpašnieki, Homburg Zolitūde šī gada tā arī nav pieņēmuši lēmumu, ko darīt tālāk.

21. novembrī baznīcās un pie traģēdijas vietas notika atceres pasākumi. Tieši 17:41, brīdī, kad pirms gada iebruka lielveikala jumts, Zolitūdē simtiem cilvēku pulcējās uz klusuma brīdi.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas