Uzzini, kāpēc par šampanieti atļauts saukt arī Rīgā darināto dzirkstošo vīnu?

1 komentārs

Jaunā gada sagaidīšana daudziem nav iedomājama bez šampanieša. Tradicionāli šis dzirkstošais dzēriens nāk no Šampaņas provinces Francijā. Daudzas pasaules valstis mēģina atdarināt šā dzēriena īpašības, taču izrādās, ka tikai Latvijā izņēmuma kārtā Rīgas dzirkstošo vīnu atļauts dēvēt par šampanieti. 

Šampanieša aizsākumi meklējami 5. gadsimtā Francijā, kad to eksperimentālā kārtā kā citus vīnus darināja mūki. Tolaik dzērienam vēl nebija burbuļu, tas bija tikai vīns, kas darināts no Šampaņas provincē audzētām vīnogām.

Par svētku dzērienu tas kļuva, kad 496. gadā Šampaņas sirdī Reimsas katedrālē kronēja pirmo Francijas karali Klovi un to pasniedza visiem galminiekiem un viesiem. Pamazām šampanietis kļuva par kulta dzērienu un bija īpaši iecienīts 17. un 18. gadsimtā – Saules karaļa Luija XIV un Luija XV laikā, kad tas arī nejaušības rezultātā ieguva burbuļus.

Restorāna Vincents vīnzinis Raimonds Tomsons stāsta, ka šampanieša panākumu atslēga ir gadsimtu gaitā izstrādātā īpašā dzēriena pagatavošanas tehnoloģija, izmantojot trīs galvenās Šampaņas provincē un specifiskajos klimatiskajos apstākļos pieejamās vīnogu šķirnes – Chardonney, Pinot Noir un Pinot Mine.

Īsta šampanieša cena mūsdienās var svārstīties no aptuveni 50-60 eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Šampanieša ražošanas process ir sarežģīts un laikietilpīgs, tāpēc tas ir teritoriāli un ģeogrāfiski aizsargāts dzēriens, kas drīkst nākt tikai no Šampaņas provinces Francijā.

Tomēr pasaulē ne mazums valstu un ražotņu mēģina atdarināt šampanieti. Itālijā šo dzirkstošo dzērienu sauc par Prosecco, savukārt spāniski runājošās valstīs par Cava.

Arī Latvija nav izņēmums, un 1952. gadā Rīgas vīna un šampanieša rūpnīcā pēc jaunas patentētas tehnoloģijas tika izgatavotas pirmās 300 Rīgas šampanieša pudeles.

Tobrīd tā bija revolūcija dzirkstošo dzērienu ražošanā, jo tieši Rīgā zinātnieki ieviesa jaunu unikālu vīna raudzēšanas tehnoloģiju lielās tvertnēs. Šī tehnoloģija iekļauta arī Starptautiskajā vīna darīšanas tehnoloģisko paņēmienu kodeksā, bet šobrīd šo metodi jau lieto lielākā daļa ražotāju.

Dažādu Rīgas šampanieša veidu ražošanai izmanto vīnmateriālus no Spānijas un Itālijas, un katru gadu atkarībā no ražas tehnologiem var nākties atlasīt nedaudz atšķirīgu vīnogu kombināciju, lai saglabātu izveidoto zīmolu garšas īpatnības.

Rīgas šampanietis ar šādu nosaukumu tiek tirgots kopš 1993. gada un ir vienīgais dzirkstošais vīns pasaulē, ko atļauts dēvēt par šampanieti.

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Komisija (EK) šo tradīciju draudēja aizliegt, tomēr, iesaistoties Zemkopības ministrijai un Latvijas valdībai sarunu procesā, tika pierādīts, ka Latvijā vārds “šampanietis” ir sugas vārds, ar kuru apzīmē jebkuru dzirkstošu vīnu, un tas nekad patērētāju apziņā nav asociēts ar Francijā, Šampaņā ražoto dzērienu – īsto šampanieti.

Tāpēc arī mums ir pašiem savs Rīgas šampanietis.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Edgars
    +1

    Edgars

    Ja nemaldos, tad krieviem visi ir šampanieši jeb "шампанское"

    01.01.2016 12:36

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas