Uzņēmējs: Finanšu ministrija ir biznesa kapracis

0 komentāri
Uzņēmējs: Finanšu ministrija ir biznesa kapracis
Foto: Flickr

Uzņēmējdarbība Latvijā attīstās nevis pateicoties Latvijas valdības darbam, bet gan par spīti tam, norādījis loģistikas uzņēmuma “Atlas” valdes priekšsēdētājs Mihails Fridmans.

“Uzņēmējdarbības organizācija Latvijā ir nekāda. Mēs visi šeit attīstāmies par spīti tam, ko dara mūsu valdība. Es varu atcerēties vienu vai divus lēmumus, kas nākuši par labu biznesam. Un tie ir nevis Latvijas likumi, bet gan Eiropas. Savukārt Eiropas lēmumu pildīšana mums par labu šeit tiek bremzēta visos iespējamajos veidos. Mēs laužamies cauri ērkšķiem, mums gandrīz nepalīdz,” uzskata uzņēmējs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kārtējā muļķība, pēc Fridmana domām, ir lēmums par ostu nodevas ieviešanu.

“Es saprotu, ka valstij ir vajadzīgi nodokļi. Tomēr ieņēmumu paaugstināšanai likmes vajag samazināt, nevis palielināt. Mēs taču to vienu reizi jau piedzīvojām. Deviņdesmito gadu beigās, vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, 80% uzņēmumu pie mums kļuva balti – dividendes netika apliktas, visi uzņēmēji maksāja 15% peļņas nodokli, tāpēc, lai iegūtu dividendes. Nē, vajadzēja aplikt dividendes ar 10% nodokli. Vai [nodokļu] ieņēmumi palielinājās? Nē, statistika liecina, ka visi sāka strādāt bez peļņas,” norāda uzņēmējs.

Fridmans norāda, ka vienīgā ministrija, kam viņš esot pateicīgs kā uzņēmējs, ir Satiksmes ministrija.

“[Satiksmes ministrs] Anrijs Matīss palīdz mums cīnīties ar Finanšu ministriju, lai cik smieklīgi arī tas neizklausītos. Jo Satiksmes ministrija tomēr no kaut kādas puses ir biznesa resors, bet Finanšu ministrija ir biznesa kapracis,” norāda Fridmans.

Uzņēmējs ierosina ministriju budžetu un ierēdņu algas noteikt atkarībā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

“Vajag viņus pārreģistrēt uz gabaldarbiem. Paskaitīt, kāds IKP ir ASV un kādu daļu no tā veido ierēdņu budžets, veikt šādu izpēti dažādās valstīs un noteikt Latvijā adekvātu attiecību starp šiem rādītājiem. Ierēdņi pie mums kliedz, pieprasa Eiropas algas. Tad, kad mums būs Eiropas vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju, tad varēs arī palielināt ierēdņu algas. Mums ir paradoksāla situācija – biznesā algas vadītājiem ir divas reizes mazākas nekā ierēdņiem. Nekur pasaulē tā nav,” uzskata Fridmans.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas