Tiesa neatceļ lēmumu par “Ir” izdevēja kontu apķīlāšanu

0 komentāri

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien noraidīja žurnāla “Ir” izdevēja “Cits medijs” pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu strīdā ar maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, līdz ar to 22 979 eiro vērtie izdevēja aktīvi pagaidām paliek apķīlāti.

Kā tiesnese Una Melameda norādījusi nolēmuma motivācijas daļā, pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu ir noraidāms, jo nav mainījušies faktiskie lietas apstākļi, kas iepriekš bija pamats nodrošinājuma piemērošanai. Objektīvais pamats atcelšanai būtu tādu apstākļu konstatēšana, kas apliecinātu, ka faktiskie lietas apstākļi ir mainījušies, vai pierādītu, ka ir zudis pamats prasības nodrošināšanai.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tiesnese norādījusi, ka saskaņā ar publiski pieejamo izdevēja “Cits medijs” 2013. gada pārskatu sabiedrības kapitāls 2012.gadā un 2013.gadā bija negatīvs. Savukārt sabiedrības bilances dati norāda, ka tās saistību apmērs pret īstermiņa kreditoriem pārsniedz apgrozāmo līdzekļu apmēru par 54 442 eiro. Aktīvu lielāko daļu veido pircēju un pasūtītāju parādi, un debitoru parādiem salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir tendence pieaugt.

Tāpat tiesnese norādījusi, ka “Citam medijam” esot veidojušies nodokļu parādi, kā piemēru minot, ka 7. februārī “Cita medija” Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds bija 1349 eiro. Tāpat par iemeslu kontu apķīlājuma neatcelšanai bijis fakts, ka izdevējam nav nekustamā īpašuma vai kustamās mantas, kā arī citas mantas, ko varētu piedzīt Sprūdam iespējami labvēlīga sprieduma izpildei.

Tiesas nolēmumā minēts, ka pieteikumam par prasības nodrošinājuma atcelšanu ir pievienota 1.augusta VID izziņa, kas apliecina, ka “Citam medijam” uz 7. jūliju nav nodokļu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Vienlaikus tiesas ieskatā šāds dokuments vēl nedodot pamatu secinājumam par izmaiņām par “Cita medija” finanšu stāvokli.

Secinājumus tiesa izdarījusi, pamatojoties uz lietas materiāliem pievienotajiem un vērtētajiem gada pārskatiem, zvērinātu revidentu atziņām, kā arī eksperta ziņojumu. Tāpat tiesa norādījusi, ka arī savā pieteikumā “Cits medijs” atzinis, ka pašu kapitāls pēc būtības ir negatīvs kopš tā dibināšanas.

Rezultātā minētie apstākļi tiesas ieskatā esot pamats uzskatīt, ka prasības apmierināšanas gadījumā tiesas sprieduma izpilde lietā par kaitējuma atlīdzību, proti, mantiskas kompensācijas 22 979 eiro apmērā piedziņu, varētu būt apgrūtināta vai neiespējama.

Tiesa secinājusi, ka prasības pilnīgas vai daļējas apmierināšanas iespēju nevar galīgi un absolūti izslēgt, līdz ar to piemērotais prasības nodrošinājums tiesas ieskatā ir samērīgs.

Jau ziņots, ka iepriekš Sprūds bija iesniedzis pieteikumu, vēloties palielināt morālā kaitējuma kompensācijas prasību par 12 900 eiro. Sprūds pieteikumā norādījis, ka žurnāla “Ir” raksts “Maksātnespējas ķēķis”, ar kuru saistībā viņš iesniedzis tiesā prasību par goda un cieņas aizskaršanu, pieejams “Ir.lv” bez maksas un saite uz šo publikāciju ievietota sociālajā tīklā “Twitter”. Sprūds norādījis, ka “Twitter” Latvijā lieto 129 000 iedzīvotāju, tāpēc viņš nolēmis morālā kaitējuma kompensācijas prasību palielināt par 12 900 eiro.

Tagad prasības kopsumma sasniedz jau 35 879 eiro.

Paralēli prasības summas palielināšanai Sprūds attiecīgi iesniedza pieteikumu par prasības nodrošināšanu. Tiesa 14.augustā pieņēma lēmumu par prasības nodrošināšanas noraidīšanu.

Kā ziņots, civillieta pēc Sprūda prasības par goda un cieņas aizskaršanu ierosināta jau 2012.gada decembrī, taču tiesa pusotra gada laikā joprojām nav sākusi tās izskatīšanu pēc būtības.

“Tiesas rīcība ir absurda. Tā vietā, lai beidzot izskatītu lietu un izlemtu, vai administratora Sprūda gods ir aizskarts un kompensācijas prasība pamatota, tiesa ir paguvusi jau trīs reizes skatīt jautājumu par “Ir” aktīvu apķīlāšanu. Sprūdam nav izredžu uzvarēt prāvā, tāpēc viņš velk laiku un cenšas kaitēt “‘Ir”, kā nu māk. Šī parodija par tiesiskumu tikai apliecina, cik ļoti Latvijas tiesu sistēmā nepieciešamas reālas reformas, kuras ir pieteiktas arī maksātnespējas administrācijas sfērā, taču nemitīgi tiek bremzētas,” pēc apķīlāšanas lēmuma norādīja žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Kā ziņots, Saeima vakar trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas nepieļaus maksājumu apķīlāšanu prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata. Tas attieksies arī uz goda un cieņas aizskāruma prasībām.

Deputāts Andrejs Judins (V) aģentūrai LETA apstiprināja, ka, ja “Ir” izdevēja aktīvu apķīlāšanas lieta vēl nebūs atrisināta līdz laikam, kad grozījumi būs stājušies spēkā, tad tie attieksies arī uz šo lietu.

Grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 1.novembrī. Pirms tie vēl būs jāizsludina Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas