Teju proporcionāli spriedzei Ukrainā pieaug arī bažas par drošības situāciju Baltijā

0 komentāri

Bijušais NATO ģenerālsekretārs brīdinājis, ka Maskava, lai pārbaudītu alianses reaģēšanas spējas, hibrīdkaru varētu sarīkot arī pie mums. Ārlietu ministrs ceļ trauksmi un rosina paaugstināt aizsardzībai un iekšlietām atvēlēto finansējumu. 

”Mostamies: aizsardzības izdevumi 2% pirms 2020, iekšējā drošība tagad nevis “kaut kad”,” ar šādu paziņojumu Minhenes drošības konferences laikā sociālajos tīklos klajā nāca ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Straujāku Latvijas rīcību prasa situācija Austrumukrainā, kas radikāli pasliktinās, arī šodien telefonintervijā no Briseles LNT Ziņām neslēpa ministrs.

”Es nesagaidu, ka situācija, pat ja tiek panākts pamiers, pat ja Ukrainas austrumos pārstāj šaut, ka kopējā drošības situācija mūsu kontinentā radikāli uzlabosies, tāpēc, manuprāt, ir vesela rinda pasākumu, kas ir jāveic ātrāk+1:40 Jo es jūtu, ka situācija šobrīd nevis uzlabojas, bet pasliktinās,” norādīja Rinkēvičs.

Ministrs rosinās valdību straujāk celt finansējumu aizsardzībai un atvēlēt lielākus līdzekļus iekšlietu sistēmas spēju attīstībai.

Par papildu finansējumu ministrs diskusijas rosinās arī Nacionālās drošības padomē. Tikmēr aizsardzības ministrs pagaidām norāda, ka cerības uz ātrāku finansējuma palielinājumu varētu rasties vien tad, ja uzlabotos ekonomiskā situācija.

Brīdinājumiem par hibrīdkaru un arī bijušā ASV prezidenta padomnieka Zbigņeva Bžezinska izteikumiem, ka Rīgu un Tallinu būtu iespējams ieņemt dienas laikā, ir jāatvēsina ne vien NATO, bet arī mūs pašus, saka Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

”Bžezinskis pateicis diezgan nepatīkami mums, ka Rīga un Tallina var tikt ieņemta dienas laikā. Tas domāju, ka atvēsina arī mūs. Situācija nav patīkama, šī nedrošība šeit ir reģionā. Ja Putinam ir vēlme iziet uz plašāku konfrontāciju vai eskalāciju, tad nenoliedzami Baltijas valstis ir tas vājākais ķēdes posms,” tā LNT Ziņām norādīja Sprūds.

Eksperts uzskata, ka labs signāls būtu, ja Latvija 2% aizsardzībai atvēlētu nevis līdz 2020. gadam, bet, piemēram, šā parlamenta darbības laikā. Tikmēr atturēt Krieviju no turpmākām avantūrām varētu pārliecība, ka tā šeit saskarsies ar nopietnu pretestību.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas