Tehnoloģijas, kas maina ikdienu: ar ko pelnīsim iztiku, ja šodienas darbavieta rīt vairs nepastāvēs?

1 komentārs

1. maijs, ko daudzi šonedēļ aizvadīja kā laisku brīvdienu, kalendārā atzīmēts kā Satversmes sapulces sasaukšanas diena un arī kā Darba svētki. Bet tas, ko šajā dienā “it kā” paredzēts svinēt, kļūst arvien citādāks. Rokas, kas reiz darba nebijās, kļūst vajadzīgas arvien mazāk. Programmētas iekārtas un mākslīgais intelekts ienāk visās jomās, sākot ar mūsu naudu un klientu apkalpošanu, beidzot ar loģistiku un ražošanu.

LNT Ziņu Top 10 pētīja, kāpēc eksperti saka – Tev jāizdomā sava nākamā profesija, pirms tagadējā ir mirusi?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tehnoloģiju izmantošana maina mūsu ikdienu: aplikācijas mūsu vietā izvēlas mūziku, izsauc taksometru vai ļauj mums iepirkties attālināti, savukārt mediķiem ārstēt mūs, bieži vien pat nepieskaroties. Aizvien vairāk mainās arī uzņēmumu biznesa modelis, kas ietekmēs līdzšinējo kārtību algota cilvēka darba dzīvē, atzīst sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Roberts Ķīlis
sociālantropologs

Katram biznesa modelim bija savas darba prakses ar kurām tu tajā biznesa modelī strādā – kas ir darba prakses. Tu esi ar savu lomu, Tev ir darba apraksts, tu to veic, tev ir noteiktas prasības. Visa tā iepriekšējā sistēma, ka bija biznesa modelis, tam atbilstoša karjeras sistēma, tur bija noteiks darba prasmes un iemaņas un arī zināšanas, to deva skolas, vidusskolas vai profesionālās skolas. Tā visa sistēma tagad mainās.

Izmaiņas sākās mūzikas biznesā, tad radās zemo cenu aviolīnijas, kā arī jauni veidi kā konkurēt viesnīcu, taksometru un citos pakalpojumos. Globalizācija mainījusi mūs – cilvēkus un mūsu izpratni arī par darbu. Ja agrāk motivētājs bija karjera vienā uzņēmumā, tad tagad cilvēki no darbiem iet prom, darba vietas kļūst nestabilas un termins profesija ir saistāms ar veco modeli. Savukārt darba devējus interesē ne tik daudz izglītības saistība ar profesiju, bet izglītība vispār un svarīgas būs prasmes.

Foto

Roberts Ķīlis
sociālantropologs

Tas, ka organizācijas pašlaik palēnina procesu un tādas vienības kā pašnodarbinātie, startapi un nelielas organizācijas daudz precīzāk noreaģē uz to ko patērētāji vēlas. Tās patērētāju spēles ļoti ātri mainās. Diez vai kāds tagad vairs ķer pokemonus.

Iepriekšējās paaudzes nav piedzīvojušas tik straujas pārmaiņas. Kaut arī industrializācija ražošanā bija milzīgs izrāviens, tās bija arī nebeidzami nogurdinošas darba stundas rūpnīcās par ko 1936. gadā filmā “Modernie laiki” ironizēja Čārlijs Čaplins. Laiks pēc 2000. gada ir bezprecedenta vēsturiska situācija komunicēšanas ātrumam un apjomam, arī darba vidē. Banku augstskolas asociētā profesore Līga Peiseniece uzskata, ka noteicošais jaunajā situācijā būs spēja savas prasmes kombinēt, piedāvāt tās un apzināties, kas jaunajā situācijā ir vajadzīgs. Viņas ieteikums – izdomāt sev jaunu profesiju, pirms tava ir mirusi.

Līga Peiseniece
Banku augstskolas asociētā profesore

Līdz ar to tas jautājums par to, ko es darīšu rīt ir aktuāls ne tikai mūsu bērniem, ne tikai trīsdesmitgadniekiem, tas ir ļoti aktuāls arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem, tas aktuāls mums visiem.

Peiseniece uzskata, ka nav tādas jomas, kurā neienāk šīs pārmaiņas. Uzņēmumi meklē veidus, kā efektīvāk strādāt, jo cilvēku nodarbināšana ir dārga.

Līga Peiseniece
Banku augstskolas asociētā profesore

Tas ir viens, bet otrs ir konkurence un, ja tu vari šos procesus ātrāk, cilvēkiem saprotamāk, klientiem saprotamāk, pieejamāk, tad tu vienkārši izvērtē, ka tas ir tas īstais ceļš, kādā tie procesi būtu jāpārkārto.

Pārkārtojas arī mazumtirgotāji. Šobrīd Latvijā 34 “Rimi” veikalos ir pašapkalpošanās kases, kas pēc būtības ir roboti. Vienā no veikaliem šādus sešus “digitālos kasierus” uzrauga viens cilvēks. Tomēr tas ne tikai atvieglo kasieru darbu, bet arī risina darbinieku trūkumu.

Inga Bite
“Rimi” pārstāve

Tas ir arī viens no risinājumiem – palīdzēt un palielināt darba spēku. Nevar teikt, ka pašapkalpošanās kases ir kā mūsu jaunie darbinieki, bet palīdz arī mūsu pašu darbiniekiem apkalpot to plūsmu, kas ir mūsu veikalos.

Pasaulē ir daudz piemēru, kā tiek organizēts noliktavu darbs, piemēram, elektroniskā komercijas uzņēmuma “Amazon” noliktavās nodarbinātie roboti, kas šķiro, kārto un pārvieto preces. Vai Latvijā nākotnē, veikalos ieviešot lielāku automatizāciju, to darbiniekiem var nākties zaudēt darbu?

Inga Bite
“Rimi” pārstāve

Mazumtirdzniecība ir joma, kur roku darbs un cilvēks vienmēr paliks un būs. Tas nenozīmē, ka mūsu darbinieki tagad zaudētu darba vietas, noteikti nē, tas ir atvieglojums arī viņiem.

Jau ilgāku laiku tehnoloģijas mainījušas arī ražošanu un tā atvieglojušas darbu cilvēkiem. “Windows Factory” pirms 10 gadiem darbu sāka no nulles ar visai primitīvām iekārtām mazā komandā, bet tagad kļuvis par vienu no vadošajiem logu ražotājiem Latvijā. Kaut arī darbinieku skaits, ieviešot automatizāciju, ir mainījies, viņi pārkvalificējas, jo labus darbiniekus uzņēmums vēlas paturēt. Viens darbagalds spēj aizstāt pat piecu cilvēku darbu, taču to, kā strādāt nākotnē noteikšot tirgus situācija.

Zemgus Liepa
“Windows Factory” direktors

Tas ir laika jautājums, tie paši iekārtu ražotāji neguļ mierā, viņi izgudro jaunas iekārtas, tas ir grūts jautājums, visu izsaka, kāda būs tirgus situācija pēc 3-5 gadiem. Es ceru, ka mēs automatizēsimies vēl vairāk, bet tomēr neaizmirsīsim par cilvēkiem, jo tā tomēr ir ļoti liela vērtība.

Taču robotiem ir arī intelekts. 2015. gadā pasaule tika iepazīstināta ar pirmo digitālo darbinieku Amēliju, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību sazinās ar mums. Amēlijai ir balss, glīta āriene un kompānijas to izmanto, aizstājot līdz šim cilvēku attālināti sniegtās konsultācijas. Šāda “darbiniece” ir arī zviedru bankai SEB, tiesa gan ne Latvijā. Sākumā Amēlija, kurai bankā dots vārds Aīda, konsultēja bankas darbiniekus, taču tagad viņas funkcijas palielinās un viņa spēj rast atbildes uz ļoti vienkāršiem jautājumiem arī klientiem. Tas šobrīd vēl ir eksperiments. Mums Rīgā bija iespēja Aīdai uzdot jautājumus rakstiski.

 

Aīda: Laipni lūdzam SEB servisa centrā. Mans vārds ir Aīda.

LNT Ziņu Top 10: Vai Tu esi cilvēks?

Aīda: Nē, es esmu mašīna, kas vienmēr mācās.

 

Tomēr pēc paziņojuma, ka neesam apmierināti ar apkalpošanu, viņa lūdza vērsties pie cilvēka.

Arī SEB bankā atzīst, ka tik straujas pārmaiņas vēl nav piedzīvojuši. Tempu nosaka klienti, kas, visticamāk, izvēlēsies pašapkalpoties vēl straujāk. Ko tas nozīmē bankas darbiniekiem?

Ainārs Ozols
SEB Baltijas divīzijas Personāla vadītājs

Aīda nav perfekta, viņai daudz no cilvēkiem ir jāmācās, vienalga ir un būs emocionāla situācija un nebūs jāsauc tikai cipari un beigu beigās būs tāpat ar cilvēka servisu būs jāpabeidz. Tā ir tendence, dažādi tas var būt, bizness ir bizness un jābūt efektīviem. Lai cik automātiski mēs būsim, vienmēr, es ticu, ka cilvēks būs tas, kas mācīs automātu, programmēs automātu, mācīs robotu un nekad nebūs otrādi.

Kā aizvien lielāka digitalizācija ietekmēs mūsu darbu un, vai esošā profesija būs pieprasīta pēc trīs un pieciem gadiem? Latvijā ir ap 3000 profesiju un tās vienotai starptautiskai statistikai ir apkopotas profesiju klasifikatorā. Labklājības ministrija to aktualizē katru gadu un pēc pēdējās revīzijas no tā izņemtas vairāk nekā 200 profesijas. No klasifikatora pazūd dažādas profesijas un izmaiņas skar visas profesiju grupas. Vairs nav ne tikai plostnieku un burtliču, bet arī triku meistaru. Savukārt pēc dažādu nozaru ieteikumiem klasifikatoram tiek arī pievienotas tādas profesijas, kā, piemēram, vides dizaina speciālists un jaunsargu instruktors.

Katrai sīkai niansei klasifikatorā neesot jāparādās, jo tad tas nonāktu līdz absurdam, taču pamatotai iniciatīvai no darba devēja, nozares pārstāvju puses ir jābūt, jo tieši tad arī tiek mainīts esošās profesijas apraksts vai pat klasifikatorā tiek iekļauta jaunā profesija.

Imants Lipskis
LM Darba tirgus politikas departamenta direktors

Svarīgi ir uztaustīt to, ka tas nāk un ka tas ir, un tas nav tikai statistiskai uzskaitei, un konstatēt, ka mums tādi cilvēki darba tirgū ir, bet tas ir arī signāls darba tirgū, izglītības iestādēm, citiem profesionāļiem, noorientēties, ja nāk līdzi tādas inovatīvas lietas un profesijas, ka varbūt Latvijai jāgatavo tādi speciālisti, varbūt kādas izglītības programmas jātaisa vaļā.

Līga Peiseniece aicina domāt četrdesmitgadniekus par jaunu profesiju. Viņa prognozē, ka vērtīgākās būs tās, kurās būs individuāla pieeja, kur nebūs standartizēts process.

Līga Peiseniece
Banku augstskolas asociētā profesore

Tā jaunā profesija rodas tad, kad tu saproti, ka esi eksperts kaut kādā jomā un tu vari to izdarīt atšķirīgi no citiem, tad tu vari arī savu profesiju izdomāt.

Jaunās vēsmas saistītas arī ar iespēju palikt bez darba. Roberts Ķīlis uzskata, ka šobrīd jautājums ir nevis par to, vai atlaidīs, bet par to, kad atlaidīs. Tāpēc izšķirošas būs mūsu prasmes. Digitālā lasītprasme, spēja bez aiztures strādāt ar dažādiem digitāliem rīkiem būs tik pašsaprotama kā autovadītāja prasmes tagad.

Globalizācija virza pārmaiņas. Mēs līdz ar to mainām savus ikdienas paradumus, bet nākamā paaudze citādāku dzīvi nemaz nav pieredzējusi. Tāpēc izmaiņas, visticamāk, pienāks ātrāk nekā tas mums šķiet šobrīd.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Guga
    0

    Guga

    Roboti tad, lai dzemdee pie vienas reizes!

    07.05.2017 21:52

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas