Tas dziesmu svētku gēns vienā daļā sēž pamatīgi, akcentē Erenšreits

0 komentāri

Tas dziesmu svētku gēns vienā daļā sēž iekšā tik pamatīgi, ka nezinu, kāds spēks būtu jāpieliek, lai no tā tiktu vaļā – tā, vaicāts par izmaiņām latviešu attieksmē pret koru dziedāšanu gadu gaitā, LNT raidījumā 900 sekundes vērtēja diriģents un pedagogs Jānis Erenštreits, kurš bijis vairāku Skolu jaunatnes dziesmu svētku un Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.

”Es domāju, visas iekārtas mūs ir norūdījušas. Es domāju, ka padomju laikos daudz kam piegāja ar humoru, ko nedrīkstēja uz āru rādīt, bet izlaida caur sevi arī kaut ko tādu, no kā vēlāk kā no netīrām drēbēm atbrīvojās,” vērtēja diriģents.

Tomēr patlaban, pēc viņa domām, kordziedāšana notiek sarežģītākos apstākļos. Tas saistīts gan ar dažādiem citiem vilinājumiem, piemēram, ārkārtīgi liels procents dejo, gan arī ar cilvēku skaita samazināšanos. Daudzus mazos miestiņus, kur kādreiz bija pa korim, vairs kartē nevar atrast.

”Un vai mēs varētu mūsdienās, kā kādreiz Auseklis rakstīja Beverīnas dziedonī’ – dziesmu vara aizdzina karu? Nu gribētos, ka šis sauklis darbotos arī mūsdienās,” teica diriģents.

Viņš vērtēja, ka pieauguša cilvēka vecumā jāsakrīt daudziem apstākļiem, lai viņš sajustu vajadzību pēc kora dziesmas, apliecinātu sevi korī, ietu divas trīs reizes nedēļā uz mēģinājumiem.

Diriģents uzskata, ka skolās līdzās citiem priekšmetiem vajadzētu atrast vietu arī dziedāšanai. ”Esmu pilnīgā pārliecībā, ka cilvēkam jau no mazotnes jāaug sabalansētā vidē, kur ne tikai iemācās lasīt, rakstīt, rēķināt, labi apgūst valodas, bet prot savu prieku, zināšanas izteikt arī dziesmā,” teica pedagogs.

Erenštreits arī atzīst, ka neuzdrošinās nosodīt cilvēkus, kas dzied, lai tikai piedalītos dziesmu svētkos, bet pēc tam degsmi zaudē.

Tomēr viņš nešaubās, ka dziesmu svētku pamatni un lielā kora skanīgumu ietekmē kolektīvi, kas veic rūpīgu darbu no vieniem dziesmu svētkiem līdz nākamajiem.

”Tas ir process. Neteikšu, ka tas ir viegls, jo diriģentam ir ne tikai jādomā, ko likt korim priekšā svētku starplaikā, ko dziedāt. Nu varbūt tas ir par daudz teikts, bet  – lai audzinātu. Koristam sirds izglītībai nekad nebūs par daudz tādu dziesmu, ko ar patiku vēlēsies izdziedāt, ar šīm melodijām viņš ies mājās dungodams,” sprieda Erenštreits.

Turklāt dziedāšana nav vienīgais, kā saturēt kori kopā. Jābūt ļoti spraigai ikdienas dzīvei, diriģentam jāpazīst katrs dziedātājs, jābūt ar viņu kopā priekos, bēdās, un tas nav viegli.

”Diriģentam ir jābūt ļoti labam psihologam, labam menedžerim, lai ar viņu būtu interesanti, lai korists sajustu vajadzību šajā korī, ka no viņa ir atkarīgs, vai akords nešūpojas intonatīvi vai tā melodija izskan pietiekoši droši, vai ap viņu visi sēdošie dziedātāji vienlīdz labi šo procesu uztver. Nav vienkārši šodien vadīt kori,” sprieda Erenštreits.

Skaties pilnu interviju ar Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģentu Jāni Erenštreitu!

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas