Straujuma: valstī manāmas hibrīdkara pazīmes, drošības iestādes tam ir gatavas

0 komentāri
Straujuma: valstī manāmas hibrīdkara pazīmes, drošības iestādes tam ir gatavas
FOTO: LETA

Latvijas augstākās amatpersonas nobažījušās par drošības situāciju Latvijā un starptautisko saspīlējumu Ukrainas sakarā. Premjere atzīst, ka Latvijā ir manāmas atsevišķas hibrīdkara pazīmes, taču steidz mierināt iedzīvotājus, ka pašmāju drošības struktūras ir savu uzdevumu augstumos.

Līdz ar krīzi Ukrainā starptautiskajā sabiedrībā arvien biežāk izskan vārds ”hibrīdkarš”. Tā sauktie zaļie cilvēciņi, separātistu grupējumi, pseido pašaizsardzības vienības un masīvas propagandas kampaņas no Krievijas puses, attaisnojot teroristu aktivitātes, ir jauns drauds, kas Eiropu biedē arvien vairāk.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ukrainas notikumi pierāda, ka šāds savienojums izrādījies pārsteidzoši efektīvs, nekontrolējams un bīstams. Par to pārliecināta arī premjere. Dažas hibrīdkara pazīmes esot vērojamas arī Latvijā.

Starptautiskajā sabiedrībā pamatīgas diskusijas izraisījis jautājums, vai Ukrainai vajadzētu piegādāt ieročus. Skaidrs, ka ilgstoši bez Rietumvalstu atbalsta Ukraina pretoties prokrieviskajam spiedienam nebūs spējīga, tomēr ieroču piegāde varētu radīt katastrofālas sekas, Krievijas dusmas un vispārējus kara draudus.

Uz jautājumu, vai ukraiņiem vajadzētu piegādāt ieročus, Valsts prezidents, kurš ir arī Bruņoto spēku virspavēlnieks, izsakās ļoti lakoniski.

Eiropā vadošais viedoklis ir noraidošs, proti, Eiropa nevēlas piegādāt Ukraiņiem ieročus. Lai rūpīgi analizētu drošības situāciju Latvijā, atbildīgo dienestu pārstāvji un valsts augstākās amatpersonas šopēcpusdien pulcējās Nacionālās drošības padomes sēdē.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas