Statistika liecina, ka zēni mācības pamet divreiz biežāk nekā meitenes

0 komentāri
Statistika liecina, ka zēni mācības pamet divreiz biežāk nekā meitenes
FOTO: LETA

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Šādu pasākumu kopumu Latvijā ieviesīs pirmo reizi. Projektā, kas tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, paredzēts iesaistīt 80% pašvaldību, aptverot 614 izglītības iestādes.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016. gadā mācības pārtrauca apmēram 10% skolēnu. Tie ir 14 tūkstoši jauniešu, kas palikuši bez pienācīgas izglītības, pārsvarā papildinot mazkvalificētu strādnieku vai ilgstošo bezdarbnieku rindas.

Līdz šim veikti vairāki pētījumi, kuros izkristalizējušies biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu: motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana u.c., turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu.

Statistika liecina, ka zēni mācības pamet divreiz biežāk nekā meitenes. Kā nozīmīgākos iemeslus viņi min darba uzsākšanu un nepatiku pret mācībām, bet meitenes – grūtniecību un veselības problēmas. Abiem dzimumiem mācīties traucē arī motivācijas trūkums.

Šajā ziņā veidojas apburtais loks – jauniešiem ir grūtības mācīties, tādēļ trūkst motivācijas un viņi neattaisnoti kavē stundas. Savukārt stundu kavējumi noved pie nespējas laikā apgūt uzdoto. Salīdzinot ar vispārizglītojošām skolām, lielāks ”atbirušo” īpatsvars veidojas profesionālās izglītības iestādēs.

Līdz šim ne vienmēr bija iespējams efektīvi novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, jo galvenajiem atbalsta pīlāriem – skolai, vecākiem un pašvaldībai nepieciešams papildu atbalsts un resursi, lai ar šīm situācijām strādātu. Tā kā izvēle pamest skolu iet roku rokā ar sarežģītām attiecībām klasē, grūtiem finansiālajiem apstākļiem, nelabvēlīgu vidi ģimenē un citiem jūtīgiem jautājumiem, ne vienmēr pedagogi ir pietiekami sagatavoti, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu. Arī vecākiem nereti trūkst prasmju veidot dialogu ar savu bērnu, kam ir mācību vai uzvedības problēmas.

Daļa vecāku nepietiekami interesējas par bērna skolas gaitām un neapzinās izglītības būtisko nozīmi viņa nākotnē, taču nereti kaitējums tiek nodarīts tieši pretēji – pārmērīgi kontrolējot un nomācot bērna iespējas pašam uzņemties atbildību. Savukārt pašvaldību un valsts līmenī būtiskākie šķēršļi mācību pamešanas risku novēršanā līdz šim bija sistemātiskas informācijas, visaptverošas metodoloģijas un atbilstošu resursu trūkums, kā arī problēmas veidot efektīvu kopdarbību starp visām bērnu un jauniešu tiesību aizsardzībā iesaistītajām organizācijām.

Ar pašvaldību starpniecību arī paredzēts sniegt individuālu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuri varētu pārtraukt mācības līdzekļu trūkuma dēļ, piemēram, kompensēt izdevumus par transportu, ēdināšanu un dienesta viesnīcu, kā arī individuālo mācību līdzekļu iegādi.

Tomēr galvenais projekta fokuss būs nevis uz īslaicīgas finansiālas palīdzības sniegšanu, bet uz ilgtspējīga visaptveroša mehānisma radīšanu, veidojot atbalstošu un iekļaujošu skolas vidi ikvienam skolēnam un audzēknim.

Projekta mērķa grupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4. kursam. Iecerēts, ka kopumā projekta ietvaros atbalstu saņems vairāk nekā 64 000 jauniešu.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas