Sarkanajā armijā mobilizēts latvietis: 9. maijs ir svētki, ka paliku dzīvs!

0 komentāri

Par sarkanarmieti, tāpat kā par leģionāru, no brīva prāta nekļuva. Tas bija svešs karš, kura dēļ latvietim nācās šaut uz latvieti. Tā atmiņās dalās bijušais sarkanarmietis Antons Bondars, kurš 9. maijā svin to, ka palicis dzīvs. Viņš cer, ka vēl piedzīvos laiku, kad beigsies dalījums ”labajos” un ”sliktajos” – leģionāros un sarkanarmiešos.

Antons Bondars savā Tumes dzīvoklī 9. maiju sāk ar Maskavas parādi, ko skatās pa kanālu NTV Mir. Šī diena viņam ir svētki.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Augustā Antonam apritēs 90 gadu, un no četriem brāļiem viņš viens vēl palicis dzīvs. Vecākais brālis 1944. gadā līdz ar vāciešiem atkāpās uz Vāciju un pēc tam Lielbritāniju, kur arī nodzīvoja atlikušo dzīvi, bet Antons palika tēva mājās Latgalē.

Antons Bondars, kara veterāns:
Es sagaidīju krievus, kaut gan brālis teica, ka nevajag palikt. Ienāca krievs, un 1944. gada 12. martā es jau biju armijā.

Antons vēl pat nebija pabeidzis vidusskolu, kad viņu norīkoja uz apmācībām un vēlāk piesēdināja pie ložmetēja. Ugunskristības viņš piedzīvoja Džūkstē, bet vēlāk pie Auces jau nācās šaut pa tādiem pašiem latviešiem otrā pusē. Galvā tobrīd bijusi tikai viena doma – palikt dzīvam.

Antons Bondars, kara veterāns:
Tai momentā nav nekas vairs – ne bailes, nekā. Tu atslēdzies, jo nezini, vai dzīvosi vai nē. Visi “za Staļina, za Rodinu!” (par Staļinu, par dzimteni!) Tik uz priekšu!

Ziņu par Vācijas kapitulāciju 8. maijā Antons saņēma, atrazdamies Kurzemes katlā, kur šāvieni apklusa tikai nākamajā dienā. Karš beidzot bija cauri, bet trīs gadus vēlāk sākās nākamā elle.

Foto:

Vecākiem kā zemes īpašniekiem draudēja izvešana, bet dēlu, lai arī bijušo sarkanarmieti, turklāt ar godalgām, apvainoja dzimtenes nodevībā – ka vāciešiem it kā salā drēbes vācis, ka bijis ciema vecākais, ka bijis SS leģionā. Arī tagad, turpat 70 gadus vēlāk, Antons lauza rokas un ar grūtībām valda asaras. Jaunības gadi izniekoti lēģerī.

Antons Bondars, kara veterāns:
Nopostīja visu dzīvi… Un par ko? Jūs varat iedomāties?! Izdomāt, ka vainīgs! Apvainoja dzimtenes nodevībā. Ja nebūtu atzinies, nebūtu dzīvs.

Pēc piespiedu atzīšanās, vairākām prāvām un septiņiem gadiem lēģerī Antons tomēr tika reabilitēts. Kļuva par galveno inženieri, uzbūvēja visas Tumes ēkas, arī to, kurā pats joprojām dzīvo, dabūja pirmo žiguli un izaudzināja trīs bērnus. Kas ironiski, lai arī represētajam, pret padomju varu viņam iebildumu nebija.

8. vai 9. maijs?

Jautāts, kas Antonam ir 9. maijs, viņš atbild – svētki, ka paliku dzīvs! Tā kā viņš Kurzemes katlā arī starp Vācijas kapitulāciju un uguns pārtraukšanu vēl redzēja puišus mirstam, viņam kara beigas ir 9. maijs.

Antons Bondars, kara veterāns:
Viens otrs nolika karoti arī tad, tā ka īstenībā krievam ir taisnība, ka karš beidzās tikai 9. maijā. Latviešiem, protams, arī, kas karoja krievu pusē!

Jautāts, kā ar latviešiem, kuri karoja vācu pusē, Bondars gan drusku aizsvilstas. Tā esot ņirgāšanās par cilvēkiem! Sarkanarmietis cer piedzīvot dienu, kad pret savu gribu karojošos latviešus beigs dalīt nometnēs, jo ne leģionāri, ne sarkanarmieši nespēja turēties pretī okupācijas varām.

Viņš paceļ glāzi par uzvaru, par to, ka palika dzīvs, un par kritušajiem, kuriem, viņaprāt, būtu jāguļ vienos kapos. Kā vienā, tā otrā frontes pusē karojušajiem.

Video:

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas