Sākusies cīņa par valsts finansējuma piešķiršanu filmām

0 komentāri

Sākusies cīņa par valsts atvēlēto finansējumu kino nozarē. Pirmajā no šā gada konkursiem producenti cenšas pierādīt, ka viņu projekti ir tā vērti, lai iegūtu daļu no aptuveni 900 tūkstošu eiro lielā finansējuma.

Režisors Roberts Klimovičs, kurš plašāk ir pazīstams kā vairāku televīzijas projektu autors, tagad vēlas mēģināt spēkus eksperimentālajā kino NASTA. Tā būtu filma, kas veidota no trīs galveno varoņu redzes punkta.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Savukārt, režisors Māris Martinsons nolēmis turpināt sadarbību ar japāņu aktrisi Kaori Momoi. Filmas darbība noritētu divās valstīs – Japānā un Latvijā.

Kopumā uz valsts finansējumu ar Nacionālā Kino centra starpniecību šogad pretendē 8 darbi. Autoru vidū arī atzinību guvušie Aiks Karepetjans, Jānis Nords, kā arī vecmeistars Varis Brasla.

Cerības iegūt daļu naudas, būs divām filmām. Kā LNT ziņām atzīst žūrijas locekļi, pozītīvi. Ka darbi kļūst vairāk orientēti uz skatītāju.

Pirmajā no šā gada konkursiem spēlfilmām atvēlēti nedaudz virs 900 tūkstošiem eiro. Tas ir mazāk nekā vienas lentes budžets, taču esot labāk nekā nekas.

Var just, ka atsevišķiem autoriem joprojām kremt Saeimas ārpus kārtas piešķirtā nauda filmas Dvēseļu putenis izveidei, kas nule tikusi pie jaunas radošās komandas. Jau secināts, ka līdz šim šai filmaqi piešķirtā nauda pēc būtības nav izlietota lietderīgi, tikmēr producenti vēlas iegūt vēl miljonu eiro šim vēl pat neuzsāktajai kinolentei. Rietuma cer, ka Saeimas praksei piešķirt naudu konkrētas spēlfilmas veidošanai tomēr ir izņēmuma raksturs.

Aktuāla, bet nerealizēta palikusi iecere palielināt vietējo filmu īpatsvaru kinoteātros. Tam gan ir loģisks izskaidrojums – Latvijā uzņemto filmu skaits ir mazākais Baltijā.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas