Saeimā noslēdzas cīņa par gāzes tirgus liberalizāciju

0 komentāri

Gāzes tirgus atvēršana ir milzīga valsts uzvara – tā Saeimas šodienas balsojumu raksturoja līdzšinējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Ar šo balsojumu tik tiešām noslēdzās būtisks posms gadiem ilgušajā Eiropas Komisijas, Krievijas energomilža Gazprom un virknes dažnedažādu lobistu cīņā par to, kas Latvijā varēs tirgot gāzi. Neskaidrs joprojām ir jautājums, vai uzvarētāji šajā cīņā būs vienkāršie Latvijas iedzīvotāji. Jo tas, vai gāze kļūs arī lētāka, šobrīd ir miglā tīts.

Saeima šodien atbalstīja ne tikai gāzes tirgus atvēršanu, bet arī līdzšinējā monopolista – Latvijas Gāzes sadalīšanu. Tas nozīmē, ka līdzīgi kā savulaik no elektroenerģijas ražotāja Latvenergo tika atdalīts uzņēmums Sadales tīkls, kas elektrību neražo, bet tikai uztur infrastruktūru kā elektrolīnijas, tāpat Latvijas Gāze līdz 2017. gada decembrim jāsadala divos neatkarīgos uzņēmumos. No Latvijas Gāzes tiks nodalīts uzņēmums, kam piederēs kritiskā infrastruktūra, piemēram, gāzes cauruļvadi. Savukārt tas nozīmēs, ka jebkurš gāzes piegādātājs, ne tikai ”Latvijas Gāze”, varēs izmantot cauruļvadus par regulatora noteiktu tarifu. Tādējādi, līdzīgi kā šobrīd elektrības tirgū, katrs patērētājs varēs izvēlēties sev izdevīgāko gāzes piegādātāju.

“Tas, ka mēs jau šobrīd strādājam pie tirgus atvēršanas, ir spiedis ”Latvijas Gāzi” cenu nolaist. Viņi līdz šim ir vairāku gadu garumā turējuši mākslīgi augstu cenu un patērētāji ir pārmaksājuši, tādēļ vien, ka viņi ir monopols,” akcentē līdzšinējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš gan iebilst, ka likuma pieņemšana bijusi pārlieku izstiepta, samocīta un daudz ko politiķi tagad pasniedz kā progresu, tikpat labi varēja darīt, likumu nemainot. Turklāt, velkot paralēles ar neseno elektrības tirgus atvēršanu, arī gāzes tirgus liberalizācija nebūt automātiski nenozīmē cenu kritumu.

“Brīvs tirgus nenozīmē, ka enerģijas cena vienmēr samazināsies. Cena svārstīsies atbilstoši tam, kāda ir tirgus situācija. Ar to atšķiras regulēts tirgus no brīva tirgus – regulētā tirgū kāds cieti pasaka – šis ir politisks lēmums, mēs subsidējam cenu! Brīvā tirgū tā nav,” skaidro Āboltiņš.

Jāpiebilst, ka īpaši aktuāla gāzes tirgus liberalizācija Latvijai kļuva, kopš pirms gada Lietuvā sāka darboties sašķidrinātās gāzes terminālis. Tas mūsu valsts gāzes tirgu padara fiziski pieejamu jauniem piegādātājiem, ne tikai Krievijas ”Gazprom” kā līdz šim.

Tomēr Saeimā par liberalizāciju notika ļoti asi strīdi. Piemēram, Saskaņas deputāti izvēlējās šodienas balsojumā vienkārši nepiedalīties, bet tās deputāts Ivars Zariņš norādīja uz, viņaprāt, pastāvošo korupcijas ēnu pār likuma grozījumiem: “Gāzes tirgus liberalizācija tiek īstenota pēc analoģiskas shēmas kā bankas Citadele pārdošana, kā airBaltic glābšana. Tas ir, līdz pēdējam brīdim novilcinot likuma grozījumu pieņemšanu, tad lielā steigā, saceļot ažiotāžu ap nebūtiskiem aspektiem, tiek dzīts risinājums, lai radītu īpaši labvēlīgus nosacījumus kādam specifiskam finanšu investoram.” Šo investoru Zariņš gan nenosauca.

Jāpiebilst, ka pret tirgus atvēršanu līdz šim asi iebilda arī Gazprom daļēji piederošā Latvijas Gāze, kura sūdzējās, ka uzņēmumam nav ticis dots gana daudz laika, lai paspētu sagatavoties sadalīšanai. Uzņēmuma vadība pat pieļāvusi, ka likuma grozījumus varētu apstrīdēt tiesā. Šobrīd uzņēmums arī apsver iespēju lūgt Valsts prezidentam tos neizsludināt.
Atsaucoties uz iespējamo tiesvedību, pret gāzes tirgus atvēršanu šodien balsoja arī Saeimas opozīcijā esošā partija No Sirds Latvijai.

“Mēs esam pret nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu, pret tādiem likumiem un lēmumiem, kurus pieņemot jau ir skaidrs, ka tie radīs desmitiem vai pat simtiem tiesvedību,” partijas nostāju pamatoja deputāts Aivars Meija.
Jāpiebilst, ka paralēli gāzes tirgus liberalizācijai Saeima steidzamības kārtībā šodien pieņēma arī tehniskus likuma grozījumus, kuriem būtu jāļauj uzņēmumiem iepirkt gāzi no citiem piegādātājiem ārpus Latvijas jau tagad. Tas kļuva aktuāli, kad Latvijas Gāze pagājušā gada beigās atteicās ļaut Latvenergo izmantot tās cauruļvadus, lai iepirktu gāzi no Lietuvas termināļa.

Video

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas