Zinātnieki ļoti pesimistiski par Latvijas zinātnes attīstību

0 komentāri

Latvijas zinātnieki, kuri nepaguruši kritizē pieticīgo finansējumu, kuru pētniecībai un inovācijām atvēl valdība, uzskata, ka arī Eiropas fondu līdzfinansējums, kas palīdzējis noturēties virs ūdens, tiek dalīts ačgārni, un zinātnes pasauli mūsu valstī nevis attīsta, bet gan dzen pretim kapa malai. LNT Top10 pētīja, kāpēc vadoši zinātnieki pavisam atklāti saka – gaismas tuneļa galā nav un drīz tiks svinētas zinātnes bēres?

”Būt zinātniekam Latvijā ir izaicinājums. Ne tikai profesionāls, bet arī eksistenciāls. Kur gūt līdzekļus savas profesionālās darbības finansēšanai,” uzskata LU Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis,” zinātne dzīvo no ES projektiem – vai no Eiropas fondiem, vai tā, kas tiek izcīnīta Eiropas mēroga konkursos. Kamēr esi daļa projekta, viss ir labi. Kad beidzas – vari palikt pie sasistas siles.”

Šobrīd situācija ir tuvu tam. Jaunais periods fondu apgūšanai ir sācies, bet skats par pieejamību un apjomiem ir diezgan lielā miglā tīts. Paliek valsts piešķirtais finansējums, taču ar apjomiem, kas tiek piešķirti šobrīd, nepietiek, jo nodrošina aptuveni ceturto daļu apjoma.

”Es ar skaudību skatos uz kolēģiem Tartu Universitātē. Tur ir divas lietas. Viņi prot to finansējumu sadalīt, un arī finansējums ir reizes trīs lielāks. Šad un tad es mēģinu iedomāties sevi kā nodaļas vadītāju šeit un, ka varētu darīt tās lietas Tartu, un nonāku secināt, ka ar mūsu finansējumu to nav iespējams izdarīt,” uzskata Ambainis

Valsts budžeta finansējums zinātnei būtiski saruka ekonomiskās krīzes laikā. Pat par 40%. Ar nelielām izmaiņām šī summa nebūtiski augusi pēdējo trīs gadu laikā.

Nākamā gada budžeta projekta ietvaros, Izglītības un zinātnes ministrija zinātnisko institūciju bāzes finansējuma palielināšanai, plāno pieprasīt teju deviņu miljonu pieaugumu.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, kurš tikko nominēts Eiropas izgudrotāju balvai, no vienas puses to sauc par pozitīvu tendenci, bet no otras, parāda kopainu. ”Latvijas Organiskās sintēzes institūta, tikai viena institūta budžets, un ne no valsts dots, pērn bija 14 miljoni. Tad jūs gribat teikt, ka ar astoņiem miljoniem mēs glābsim Latvijas zinātni kopumā? 8 lielas augstskolas, 12 zinātniskie institūti un 40 zinātniskās institūcijas.”

To, ka situācija ir tieši tāda neslēpj arī pašā Izglītības un zinātnes ministrijā. Pamazām sākot gatavoties rudenī gaidāmajām diskusijām par valsts budžetu, ministrijas pārstāvji bija spiesti atzīt, ka zinātniskajām institūcijām segas vietā var piedāvāt ielāpu.

IZM Valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa: Šobrīd mēs nosedzam no 20-60% no institūciju aprēķinātā pieprasījuma. Šeit mēs hroniski paliekam zinātniekiem parādā un tajā pašā laikā..
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns: Vai mums ir cerības ieraudzīt taustāmu rezultātu?
Agrita Kiopa: zinātnieki uzskata, ka šī nauda būtu jāaizņemas, lai varētu investēt zinātnē un jāiegulda tur, kur atdeve būtu iespējama.

Šāda iespējamība, stagnējošas ekonomikas apstākļos, no tēriņus uzraugošas Finanšu ministrijas netiek pat apskatīta. Izglītības un veselības nozare vispār esot divas jomas, kas var rēķināties ar kaut kādu tēriņu pieaugumu. ”Piešķirtie līdzekļi ir katras ministrijas prerogatīva kā tos sadalīt. Tie nav iekalti granītā vai vēl kaut kur. Un katrs ministrs nosaka savas prioritātes,” skaidro finanšu ministr Jānis Reirs (Vienotība).

Taču prioritātes ir vairākas. Piemēram, pedagogu atalgojums. Tam papildus nākamā gada budžetā tiek prasīti 39 miljoni. Mācībspēkus pārstāvošā arodbiedrība jau norādījusi, ka negatīva lēmuma gadījumā draud kārtējie protesti.

Vienlaikus, neviens nenoliedz, ka finansējuma piešķiršana zinātnei, ir ieguldījums tik ļoti gaidītajā ekonomiskajā izrāvienā.  ”Bez šī finansējuma, tas vienkārši nevar notikties, jo tie cilvēki, kas to varētu veikt vai nu pāriet uz citām sfērām – ar mazāku intelektuālu attīstību, pievienoto vērtību, kas nozīmē zaudēt cilvēku potenciālu. Vai arī viņi aizbrauc to attīstīt citur,” skaidro Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Šobrīd ir pamatotas bažas, ka politiķi un atbildīgās amatpersonas izliksies, ka nozare var darboties arī pusbada režīmā, savukārt zinātnieki Latviju nepametīs, patriotisma vadīti. Diskusijas arī uzvirmojušas mūžseno jautājumu – kāda ir šo ieguldījumu atdeve.

”Līdz šim saviem kolēģiem zinātniekiem es bieži vien esmu teicis – ka jūs tikai sēdiet un pastieptu roku gaidiet, kad jums iedos. Ir ne tikai jāprasa, bet arī jāpiedāvā,” tā Vucāns.

Runa ir par to vai pētījumi un tajos iegūtie rezultāti ar laika nobīdi tiktu izmantoti reālos produktos ar augstu pievienoto vērtību, kas savukārt atspoguļotos valsts ienākumos.

Ivars Kalviņš no Organiskās sintēzes institūta norāda, ka līdz šim tas īsti nemaz nav bijis iespējams. Piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, viens no ierobežojumiem bija liegums šo naudu izmantot komercpētījumiem. ”Zinātnes uzdevums ir radīt zināšanas, bet, lai zināšanas pārtaptu produktā, vajadzīgs starpposms, kuru sauc par inovāciju, vai tehnoloģiju pārnesi. Tad visus šos gadus politika valsts politika ir bijusi tāda, ka zinātnieki ir vērtēti pēc tā, cik zināšanu viņi radīs, un nedod Dievs, viņi nodarbosies ar inovāciju. Ar to lai nodarbojas uzņēmēji,” skaidro Kalviņš.

Kalviņš atgādina, ka, piemēram, darbu pie pretvēža zālēm, kuru patents tika pārdots par vairāk nekā miljardu nācis no dāņu uzņēmējiem. Līdz ar to prasot, kur ir taustāmi rezultāti jāņem vērā par kādu finansējumu ir runa – fondu, valsts, vai privāto.

”Tā aparatūra, kas ir iepirkta ir domāta zināšanu radīšanai, nevis produktu radīšanai, un produktu radīšanai nekādas bāzes šobrīd nav. Tāpēc sākumā ir nepieciešama inovācijām nepieciešamā infrastruktūra, un tikai tad rūpnieks ir gatavs paņemt šādu izstrādni,” skaidro Kalviņš, ”šobrīd tā Latvijā nav un neviens īsti nemaz netaisās veidot, jo to jau darīšot uzņēmēji paši. Viņi to nedarīs. Viņiem nav kvalifikācijas.”

Tādēļ ieguldījumiem zinātnē jābūt daudzveidīgiem, un pietiekamā apjomā. Šobrīd tie ir neregulāri un mainīgā apjomā. Ņemot vērā, ka valsts finansējums ir neliels, bet vasarā draud aprauties struktūrfondi, situācija draud izvērsties ļoti drūma. Taču pat šādos apstākļos, gribas ticēt, ka tās nebūs zinātnes bēres.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas