Ziemeļblāzma, halo efekts un virpuļviesulis – kā skaidrojamas dabas parādības Latvijā

0 komentāri

Regulāras ziemeļblāzmas, Saules halo vai pirms kāda laika Gulbenē nofilmētais virpuļvēja stabs – pēdējā laikā diezgan bieži sociālajos tīklos ziņo par novērotām neparastām norisēm dabā.  Papildus tam astronomi debesīs pamanījuši vēl vairākas nebijušas parādības.  Ar ko tas skaidrojams un kas vēl gaidāms šogad.

Saulaina, skaidra bezvēja diena un atšķirīgi sasilusi zemes virskārta ir galvenie priekšnoteikumi, lai izveidotos, piemēram, virpuļvēja stabs jeb saukts arī par velna slotu. Parasti vēja virpuļošana ilgst ne vairāk par minūti, un velna slota paceļas dažu metru augstumā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto

Laura Krūmiņa, LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja:

Bet pasaulē ir bijušas un ir fiksētas situācijas, kad šīs velna slotas patiešām izveidojas tādas lielas un grandiozas, ir bijušas situācijas, kad pat ilgst līdz 20 minūtēm. Silts gaiss strauji ceļas uz augšu, un, jo lielāks kontrasts, jo lielāka būs šī gaisa ātruma starpība.

Piemēram, nesen Gulbenē novērotā velna slota bijusi krietni lielāka par vidējo. Tā kā tās neesot tik postošas dabas parādības, oficiālas uzskaites, cik bieži virpuļvēja stabi novēroti Latvijā, nav. Vēja slotas ik pa laikam tiek fiksētas visos kontinentos.

Gulbenē novērota neparasta dabas parādība – ”virpuļstabs”. Skaties video!

Tikmēr kopš februāra visai regulāri debesīs virs Latvijas zaigo ziemeļblāzma. Īpaši bagātīgs bijis pērnais gads. Astronoms Ilgonis Vilks to skaidro ar pastiprinātu aktivitāti uz Saules.

Ilgonis Vilks, astronoms, LU Astronomijas institūta pētnieks:
Tādas dienas, kad bija šāda paaugstināta aktivitāte, bija apmēram divreiz biežāk un daudzi cilvēki redzēja ziemeļblāzmas biežāk. Bet no otras puses – tas ir sociālo tīklu fenomens. Cilvēki vairāk par to uzzina.

Šogad aktivitāte uz Saules ir mazāka, tāpēc arī ziemeļblāzmu, visticamāk, nebūs tik daudz, cik iepriekš. Tomēr šobrīd uz Saules novērots neparasts plankums, kas ir vairākas reizes lielāks par mūsu planētu. Taču pēdējā laikā astronomi debesīs pamanījuši citas iepriekš nebijušas parādības, piemēram, debess spīdēšanu.

Ilgonis Vilks, astronoms, LU Astronomijas institūta pētnieks:
Diezgan bieži tad, kad fotografē ar lieliem teleskopiem ļoti garas ekspozīcijas, izrādās, ka tur iezogas kaut kāds zaļganums, brūni toņi, kas agrāk nav bijuši Zemes atmosfērai tik ļoti raksturīgi. Un vēl interesanti, ka vasarās biežāk tiek novēroti sudrabainie mākoņi.

Astronoms ir pārliecināts, ka tie drīzāk ir ilgstoši dabas procesi, kas nav saistāmi ar cilvēka darbību vai, piemēram, dabas piesārņojumu. Bet, atgriežoties uz zemes, nākotnē Latvijā iespējamas biežākas viesuļvētras. Jau tagad ik gadu meteorologi saņem ziņu par vismaz vienu Latvijā novērotu viesuļvētru.

Laura Krūmiņa, LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja:
Ņemot vērā, ka mums vasarās temperatūra kopumā paliek augstāka, ir iespēja veidoties intensīvākiem pērkona negaisiem, līdz ar to, ka varētu tikt novēroti tādi virpuļviesuļi pērkona negaisa laikā, kas patiešām varētu nest kādus postījumus.

Turklāt 2015. gads esot bijis siltākais vairāk nekā gadsimtu ilgā novērojumu vēsturē. Pieaugot vidējai gada temperatūrai, meteorologi prognozē, ka arvien vairāk Latvijā varētu piedzīvot intensīvas lietusgāzes un stipras vēja brāzmas.

Video

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas