VIDEO: ko patiesībā redz un jūt cilvēki, kuri piedzīvo klīnisko nāvi

4 komentāri

Pagājušajā nedēļas nogalē pašmāju mediķiem izdevies atgriezt dzīvē kādu sievieti, kurai bija iestājusies klīniskā nāve. Kādas īsti ir sajūtas un vīzijas klīniskās nāves laikā?

Mediķi norāda, ka klīniskās nāves ilgums mēdz būt dažādas. Parasti tā ilgst 3-5 minūtes, bet, ja šajā laikā netiek veikti atdzīvināšanas pasākumi, glābt cilvēku ir ļoti grūti.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tunelis, ļaužu pārpildīta slēgta telpa, kā arī senči, kas stāv pie lieliem vārtiem un nelaiž iekšā – tās ir vīzijas, ko redz cilvēki, kas piedzīvojuši klīnisko nāvi.

Skaties foto:

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļas nogalē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem izdevās reanimēt kādu sievieti, kurai bija iestājusies klīniskā nāve.

Proti, sieviete pati izsaukusi neatliekamo palīdzību, sūdzoties par sāpēm krūtīs. Taču, ierodoties pie sievietes, ārsti konstatēja, ka iestājusies klīniskā nāve. Taču reanimācijas brigādes mediķiem izdevās sievietes veselības stāvokli stabilizēt.

Skaties video:

4 komentāri

TOP komentāri

  • Ainai
    0

    Ainai

    Varu padalīties ar savu piedzīvoto. Man klīniskā nāve iestājās strauji, slimnīcas palātā. Neliels mirklis cīnoties pēc elpas. Tuneli neredzēju, bet joprojām atceros labsajūtu, un mieru, kurš mani pārņēma. Bija sajūta, ka lidoju, tik viegli palika. Atceros balsis, kuras teica, ka man jāatgriežas. Šīs balsis man pateica ko tādu- ļoti jauku ziņu, kas nu jau ir piepildījusies.
    Pamošanās bija briesmīga. Sāpes nejutu, bet man gribējās atpakaļ. Viss apkārt likās drēgns un nepatīkams. Jutos tam visam nepiederīga, un šīs sajūtas man turpinājās līdz brīdim, kad sākās atveseļošanās.

    23.10.2015 16:02

  • Aina
    0

    Aina

    Ko nu kurš redz,tunelis ir patiesām ,bet tikai tunelis ar maigu gaismu tā galā.Sajūtas ...nu to ir grūti aprakstīt..tā milzīga labsajūta,siltums, miers..tas ir tas ko es atceros.Vai tā ir arī citiem nezinu.Jāpiebilst ka līdz brīdim kad iestājās klīniskā nāve es 2 mēnešu sāpju dēļ nebiju gulējusi.tikai pamošanās bija briesmīga sāpes atsākās ar vēl lielāku spēku..varbūt man tikai tā likās...

    22.09.2015 23:10

  • Martiniks
    0

    Martiniks

    Ja kādam interesē vairāk, tad ir angliski savākts arhīvs daudzu gadu garumā, kur cilvēki gan atbild uz anketas jautājumiem, gan brīvā formā stāsta par savu pirmsnāves pieredzi. nderf.org ir šīs lapas adrese. Diemžēl pēdējā laikā gan tur ir mazliet haoss un nez kāpēc liela daļa lapas rādās spāņu valodā, taču var atrast arhīvus angliski.
    Var jau domāt, ka tās ir tikai tādas halucinācijas, taču ir arī gadījumi, kad pacients stāsta to, ko nevarēja zināt, piemēram, ko tajā brīdī darīja un runāja tuvinieki vai ārsti citā telpā vai pat mājās. Tas liek padomāt par tēmu - cik tad patiesībā ir stipra tā robeža starp fantāzijām, sapņiem, halucinācijām un realitāti - starp subjektīvo un objektīvo? Pieredze rāda, ka robeža ir daudz trauslāka nekā mums gribētos domāt. Diemžēl pierādīt gan to nevar, jo šo robežu mēs nespējam kontrolēt, tāpēc eksperimenti kontrolētos laboratorijas apstākļos neizdodas.

    13.09.2015 23:19

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas