Vēsturnieks Tumans: Intelektuālais potenciāls krītas

2 komentāri

Ne tikai es, bet arī mani kolēģi – mēs visi redzam, ka intelektuālais potenciāls krītas un mazinās, tā intervijā LNT raidījumam ”900 sekundes” atzina antīkās vēstures speciālists, Latvijas Universitātes (LU) profesors Harijs Tumans.

Viņš norādīja, ka nerunā par to, ka nav zināšanu, bet gan par to, ka sākas problēmas ar domāšanu, ar uztveres spējām. Vēsturnieks atzina, – viņš faktiski katru gadu pārtaisa eksāmenu biļetes, vienkāršojot tās, citādāk studenti nespēj uztvert.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Tur, kur vajadzīga analītiskā domāšana un likumsakarību izpratne, tur nav. Var pajautāt, kas ir Cēzars, ko viņš izdarījis. Tas, jā. Tikko rodas jautājums par cēloņiem un sekām, kaut kādām likumsakarībām, tur uzreiz sākas problēmas,” vērtēja Tumans.

Viņš ir arī skeptiski noskaņots pret Latvijā patlaban aktuālo kompetenču izglītības pieeju, paužot viedokli, ka šādi notiek cilvēka-skrūvītes veidošana. Vērtējot publiski dzirdēto informāciju, Tumans atzina, ka iecere ir brīnišķīga un viss ir ietērpts smukos vārdos. Tomēr galvenā tendence tomēr ir, ka tas ir pretnostatījums tradicionālajai izglītības sistēmai, kas balstās uz zināšanām. Šī jaunā pieeja savukārt liek uzsvaru uz praktiskām lietām, nevis zināšanām.

”Tā vietā, lai skaidrotu formulas un likumsakarības, bērniņi būs jāizklaidē, lai viņi risina konkrētus uzdevumus, būvē kaut kādas raķetes, vēl kaut ko. Grupiņas tur kaut ko dara. Ļoti praktiski un konkrēti uzdevumi. Iznāk sašaurināšana. Uzstādījums ir par kompetencēm – ja mēs to pārtulkojam normālā valodā, tās ir funkcijas. Tātad cilvēks tiek gatavots kaut kādai funkciju izpildīšanai. Tur tādas preambulas ļoti skaistas – lai varētu pielāgoties modernajai pasaulei, mainīgajai realitātei, lai viņš sekmīgi varētu to izdarīt. Bet ko nozīmē funkcijas? Tas nozīmē, ka cilvēks tiek padarīts par funkciju – par skrūvīti,” secināja Tumans.

Viņš vērtēja, ka klasiska izglītības sistēma veidoja personību – cilvēku “ar lielo burtu”. Tā deva bāzes izglītību, bāzes zināšanas un arī mācīja domāt, bija balstīta uz teoriju un pēc tam tikai praksi. Tas savukārt dod vispārīgu priekšstatu, universālu pasaules ainu. Tā rezultātā cilvēks varēja atrast konkrētu nodarbību jebkurā jomā, pat ja viņš sākumā izvēlējās kaut ko nepareizu.

”Atceraties – Rainis taču mums bija jurists. Nu kā – jurists un rakstnieks. Mēs nepazīstam viņu kā juristu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam bija pamatā šī klasiskā universālā izglītība,” sprieda vēsturnieks.

Viņaprāt, ir jābūt dažādām izglītībām un būtu labāk, ja būtu gan profesionālā, gan klasiskā izglītība. Pēc viņa domām, ja jaunā koncepcija akcentē to, ka jāattīsta fleksibilitāte, spēja pielāgoties un adaptēties mainīgajā realitātē, tas nozīmē, ka faktiski nograujam pamatus personības veidošanā.

”Kas nodrošina šādu galēju fleksibilitāti, spēju pielāgoties un pieskaņoties visam, kas mainās? Tā ir tikai tādā gadījumā, ja nav iekšējā mugurkaula, ja nav vērtību sistēmas pamatprincipu. Mēs jau redzam, ka šodien mums trūkst personību – kultūrā, mākslā, mūzikā, kaut vai populārā kultūra,” vērtēja Tumans.

Tumans dzimis 1967. gadā, viņš ir antīkās vēstures speciālists, profesors un pasniedzējs LU. Viņš izglītojies LU un Ļeņingradas universitātē, 1996. gadā ieguvis vēstures zinātņu doktora grādu. 2015.gadā tika izdota Tumana monogrāfija ”Varoņi un varonība Senajā Grieķijā”, kas ir pirmais šāda veida oriģinālpētījums latviešu valodā. Pēc tās izdošanas Tumans ieguva balvu ”Gada vēsturnieks Latvijā 2015”.

2 komentāri

TOP komentāri

  • Jānis
    0

    Jānis

    Izdevusies intervija. Vajadzīgi intervētājas jautājumi. Profesors Tamans tieši atklāj mūsu situācijas cēloņus. Vienlaikus redzam, ka nosaucot par galveno cēloni novirzes no pamatvērtībām, profesors risinājumu nesniedz. Tā ir likumsakarība, jo pamatvērtības skaidro garīgās zināšanas, bet prof. Tamans ir akademisko zināšanu pārstāvis. Risinājums ir pievēršanās Dabas, Dieva likumiem, dzīve saskaņā ar tiem. Tas ir mūsu senču baltu kultūras pamats. Te arī atklājas mūsu novirze cenšoties par galveno sasniedzamo izvirzīt profesionalitāti, izcilību. Izrādās, ka vajag censties atjaunot latviešu tautu, tās kultūru un tad uz sakārtotām pamatvērtībām izkopt izcilību. Rietumus tā neizglābsim, taču ar piemēru pārliecināsim par veidu, kā sakārtot savu sabiedrību. Ko līdzīgu darījām ekonomisko krīzi pārvarot izdevumus samērojot ar ieņēmumiem. Rietumos mūsu pieredze kalpoja par piemēru risinot krīzi Grieķijā. Var tīksmināties par labvēlīgām iespējām, bet tās jāapliecina saglabājot savu baltu kultūru, tās pamatvērtības.

    18.02.2017 15:17

  • SO.
    0

    SO.

    Kamēr to nepateiks kāds ārzemju eksperts,mūsējie neklapēs ne ar ausi.Skolā bērnus "moka skolotāji" ar darbu stundās, neļaujot spēlēties telefonos, mājās par pārslodzi brēc vecāki, jo uzdots pabeigt stundā nepaspēto, viņiem piebalso K.Šadurskis.Atbildes uz jautājumiem, kas sākas ar "kādēļ" vai "kā tu domā", daudziem skolēniem ir eksotiska svešvaloda.Nu izdomājuši brīnumlīdzekli kompetences, kuru jēgu īsti neizprot paši to "autori", kas jāievieš pusgada laikā.Šadurskis un Co varētu aiziet uz skolu un vienu gadu pastrādāt un parādit, kā veicas(ar jauno algas modeli, protams), tikai bērnu žēl.

    18.02.2017 08:59

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas