Valsts vairs neapmaksās Zolitūdes traģēdijā cietušo ārstēšanu

3 komentāri

Cilvēkus, kuri Zolitūdes lielveikala Maxima drupās zaudējuši tuviniekus vai cietuši paši, pēc jaunā gada sagaida izmaiņas. Valsts vairs neapmaksās viņiem nepieciešamo ārstēšanu, medikamentus, sociālo rehabilitāciju un psihologu pakalpojumus.

Aija Kopštāle un viņas sešgadīgais dēlēns joprojām cīnās ar Zolitūdes traģēdijā pārdzīvotajām traumām. Abi turpina saņemt apmaksātu psihologa palīdzību, un ziņas par to, ka no nākamā gada valsts pārtrauks sniegt atbalstu traģēdijas upuriem, bijis nepatīkams pārsteigums.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Es domāju, ka valstij vajadzēja būt palīdzības plānam vai programmai vismaz 2 – 3 gadiem, kaut vai pamatojoties uz speciālistu ieteikumiem, cik ilgā laikā cilvēki pārdzīvo vai joprojām saskaras ar sekām pēc šāda notikuma, jo skaidrs, ka, ne fiziskās traumas visi varēs dziedēt 2014. gada laikā, nemaz nerunājot par emocionālo stāvokli,” uzskata Aija Kopštāle.

Stāsts nav tikai par psiholoģisko un sociālo rehabilitāciju traģēdijas upuriem, norāda Zolitūdes traģēdijā cietušo intereses pārstāvošās biedrības vadītāja un Saeimas deputāte Regīna Ločmele. Pieciem cilvēkiem joprojām vajadzīga nopietna medicīniska iejaukšanās, lai atgrieztos normālā dzīvē.

”Vismaz  vienai sievietei vajadzīga žokļa operācija un visu zobu implantācija un plastiskā operācija. Cietušam kasierim vajadzīga metāla stieņu izņemšana no rokas, un no ministrijas es nevarēju saņemt nevienu skaidru atbildi – tagad šī atbilde ir sniegta un tā ir negatīva. Paldies Dievam, vēl mums ir nauda, kuru cilvēki ziedoja Zolitūdes traģēdijā cietušo cilvēku atbalstam un šī materiālā palīdzība tiks sniegta arī 2015. gadā,” skaidro Regīna Ločmele.

Līdz 1. oktobrim valsts Zolitūdes traģēdijas seku novēršanai: medicīnas izdevumiem, sociālajai rehabilitācijai un pabalstiem iztērējusi aptuveni 3 miljonus eiro.

Labklājības ministrijas Valsts sekretāre Inese Jaunzeme:
No 1. janvāra tiks pārtraukta ārkārtas palīdzība, kas ar īpašu valdības lēmumu tika noteikta kā krīzes situācijas palīdzība – ārkārtas sociālā rehabilitācija, ārkārtas psihologa palīdzība, kā arī papildus štata vietas Rīgas domei. Sākot ar 1. janvāri cietušie var saņemt palīdzību vispārējā kārtībā.

Valsts atbalstu turpmāk nesaņems arī Rīgas domes Sociālais dienests, kam tas ļāva algot sešus speciālistus darbam tieši ar Zolitūdes traģēdijā iesaistītajiem. Turpmāk darbiniekus algos pati dome, tāpēc viņu skaits samazināts uz pusi. Tomēr Sociālais dienests, kas pārvalda palīdzībai speciāli izveidoto ziedojumu fondu, mierina – lai gan pēdējos mēnešos vairakkārt pieaudzis psiholoģiskā atbalsta meklētāju skaits un, šobrīd aktīvi tiek strādāts apmēram ar 50 klientiem, tiks apmierinātas ne vien šīs, bet arī citas vajadzības, piemēram, medicīniskā palīdzība.

Patlaban Rīgas domes paspārnē esošajā ziedojumu fondā atlikuši 107 tūkstoši eiro, un līdz šim cietušo, viņu tuvinieku un traģēdijas seku likvidācijā iesaistīto personu dažāda veida atbalstam iztērēti 23 tūkstoši eiro. Taču tad, kad ziedojumu vairs nebūs, atliks vākt jaunus vai arī nodrošināt palīdzību parastajā kārtībā.

3 komentāri

TOP komentāri

  • Gudvīns
    0

    Gudvīns

    Valsts pienākums ir no vainīgajiem piedzīt visus izdevumus .

    29.12.2014 11:27

  • plaukts
    0

    plaukts

    Čurkas....

    29.12.2014 11:16

  • es
    0

    es

    Un kā tad palika ar Maxima naudu? Kas tika izmaksāta citušo tuviniekiem? Maxima taču solīja segt visus izdevumus...?

    29.12.2014 11:01

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas