Valsts maizē kļūst par miljonāriem. Pelnošāko amatpersonu TOP 10

4 komentāri

Strādājot valsts maizē, Latvijā visai ātri var kļūt par miljonāru. To rāda pelnošāko valsts uzņēmumu un institūciju vadītāju Top 10, kas tapis, apkopojot amatpersonu ienākumu deklarācijās sniegto informāciju.

Lielākie pelnītāji ir nacionālajā aviosabiedrībā airBaltic un telekomunikāciju uzņēmumā Lattelecom, kur deviņu valdes locekļu algu kopsumma gadā pārsniedz 3 miljonus eiro. Savukārt Top 10 pārliecinošā līdera Martina Gausa alga 24 reizes pārsniedz bijušās premjerministres Laimdotas Straujumas ienākumus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Analizējot valsts uzņēmumu un iestāžu vadītāju atalgojumu, kas atrodams VID publiskotajās amatpersonu deklarācijās par 2015.gadu, redzams, ka pirmo vietu saglabā airBaltic šefs Martins Gauss. Viņš pērn nopelnījis iespaidīgu summu – gandrīz 850 tūkstošus eiro.

Otrajā vietā ar pusmiljonu eiro palicis Lattelekom šefs Juris Gulbis, kurš kaismīgi cīnījās pret solidaritātes nodokli.

Trešais visai negaidīti ir Latvijas dzelzceļa kravu pārvadātāja LDz Cargo bijušais vadītājs Guntis Mačs ar 245 tūkstošu eiro ienākumiem. Visticamāk, liela daļa no tiem ir pabalsts par darba attiecību pārtraukšanu, jo pirms gada Mača ienākumi bija ievērojami mazāki.

Jāpiebilst, ka neviens no Top 10 gadā nenopelna mazāk par sešciparu skaitli un gandrīz visiem, izņemot Gausu un Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, ienākumi ievērojami kāpuši.

Valsts turīgāko uzņēmumu un institūciju vadītāju Top 10:

1. airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss (844 048 EUR)
2. Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis (503 825 EUR)
3. LDZ Cargo bijušais valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs (245 608 EUR)
4. Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava (240 269 EUR)
5. Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs (141 412 EUR)
6. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs (137 007 EUR)
7. RSU rektors Jānis Gardovskis (119 966 EUR)
8. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs (110 683 EUR)
9. Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks (109 804 EUR)
10. Altum valdes loceklis Rolands Paņko (109 660 EUR)

Top 10 nav iekļauti aiz vadītajiem stāvošie. Tādā gadījumā reitings sastāvētu gandrīz tikai no airBaltic un Lattelekom valdes locekļiem – deviņām amatpersonām, kas pērn nopelnījušas 3,4 miljonus eiro. Skaidrojot Gausa labās algas iemeslus, TV3 ziņas uzzināja, ka to veido ikviens no mums, kas pēc lidojuma aizpilda vērtējuma anketu.

Jānis Vanags, airBaltic pārstāvis: ”Gausa atalgojums sastāv no divām daļām – fiksētās un mainīgas daļas. Mainīgā ir atkarīga no uzņēmuma darbības rādītājiem, bet ne tikai peļņas vai apgrozījuma. Tur ir gan operatīvie rādītāji kā lidojumu punktualitāte, gan servisa līmenis un citi ar klientu apmierinātību saistīti rādītāji.”

Lattelecom padome kategoriski atteicās sniegt Gulbja pusmiljona ienākumu pamatojumu. Tāpēc TV3 ziņas vērsās ar jautājumiem pie ekonomikas ministra Arvila Ašeradena: “Mums ir jārēķinās ar to, ka Lattelecom ir otrs akcionārs – zviedru Telia Sonera. Šim uzņēmumam ir sava metodoloģija, kā viņi strādā ar vadītāju atalgojumu. Taču tā kā sabiedrībā ir radušies pietiekami daudz jautājumu par šo, esmu uzdevis Privatizācijas aģentūrai veikt atalgojumu pamatotības analīzi.”

Atgādināsim, ka Gulbis bija pamatīgi noraizējies par tā saukto solidaritātes nodokli, kas no šā gada jāmaksā lielo algu saņēmējiem. Satraukums ir saprotams, jo, kā pēc TV3 ziņu lūguma aprēķināja Finanšu ministrija, ar šādiem ienākumiem Gulbim solidaritātes nodoklis būtu 155 tūkstoši eiro.

Tikmēr pamatīgu kritumu topā un algas samazinājumu par aptuveni 30 tūkstošiem pieredzējis Leonīds Loginovs, kura vadītajai Rīgas brīvostai nav tie labākie laiki: “Kāda sajūta? Laba, normāla sajūta! Izrādās, kādam ir lielāka alga. Acīmredzot ir daži, kas strādā labāk par mums.”

Par spīti zinātnieku žēlabām, labi var pelnīt arī augstākajā izglītībā. RSU rektors Gardovskis nopelnījis 120 tūkstošus, bijušais LU rektors Mārcis Auziņš – teju 100 tūkstošus.

Izglītības ministrs un RTU profesors Kārlis Šadurskis gan kolēģus aizstāv: ”Kā saka veca tautas gudrība – neskaud to, kam ir, domā, kā iedot tiem, kam nav! Ja paskatāmies uz augstskolas rektoru atalgojumu, tas cieši korelē ar augstskolas veiktspēju un attīstības potenciālu.”

Salīdzinājumā ar topa pelnītājiem, valsts augstāko amatpersonu algas ir krietni mazākas. Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn nopelnījis nedaudz virs 40 tūkstošiem eiro. Savukārt bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ienākumi ir 24 reizes mazāki nekā Gausam. Vairāk nekā vadot valdību, var nopelnīt pašvaldībās, īpaši Rīgā un Ventspilī.

Valsts turīgākās amatpersonas:

Valsts Prezidents Raimonds Vējonis, 42 439 EUR
Bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, 34 806 EUR
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, 42 166 EUR
Rīgas mērs Nils Ušakovs, 78 674 EUR
Ventspils domes un Rīgas brīvostas darbiniece Kristīne Lemberga, 94 064 EUR

Jāpiebilst, ka tops varētu nedaudz pamainīties, jo pelnošākās Latvijas ierēdnes Kristīnes Lembergas vīra, Ventspils mēra Aivara Lemberga deklarāciju VID joprojām apstrādā.

Foto:

Video:

4 komentāri

TOP komentāri

  • Seniors
    +5

    Seniors

    Saja gadijuma , tas nav normali .Sanem jau lielu algu , tad visadas premijas , piemaksas . Strada vairakos darbos un t.t. Noteikt , viniem visiem , konkretu algu , un lai strada .ka pati Latvijas valsts un valstsviri , to pielauj ? Pat ministri , sez uz mazas algas , un tomer klust , par miljonariem.Vajadzetu izbeigt , so Valsts iestazu un instituciju izzagsanu . ja , par mazaku naudinu , negrib stradat , nu ko , skuju tacinu . Tamdel jau , Valsts iet uz grunti . Kauns , par sadu Leiputriju .

    17.04.2016 07:02

  • ascnsKL s vV
    +1

    ascnsKL s vV

    UN VĒL PAR MAZ! VĒL NO SOC. PABALSTIEM DZĪVO! MUĻĶU KARAĻVALSTS, MĒS VISI ESAM IDIOTI UN MUĻĶI, KURUS VIETĒJIE KARALĪŠI SEN JAU APČAKARĒJUŠI UN TURPINA ČAKARĒT.

    17.04.2016 16:42

  • ,,Ro
    +1

    ,,Ro

    Man kauns lasīt.

    17.04.2016 13:48

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas