Valsts kontrole: PMLP nelikumīgi pagarina uzturēšanās atļaujas

0 komentāri
Valsts kontrole: PMLP nelikumīgi pagarina uzturēšanās atļaujas
Foto: LETA

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nelikumīgi pagarina uzturēšanās atļaujas, bet valsts izliekas to nemanām, teikts Valsts kontroles (VK) ziņojumā.

”PMLP pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim,” konstatējuši VK revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts.

Piemēram, uzturēšanās atļauja piešķirta ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28 460 eiro apmērā, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Revīzijā tika vērtēts arī imigrācijas kontroles jautājums – vai laikus tiek apzināti ārzemnieki, kuriem zudis tiesiskais pamatojums uzturēties Latvijā. Revidenti konstatējuši, ka PMLP novēloti anulē uzturēšanās atļaujas. Novēloti anulētas 20% pārbaudīto termiņuzturēšanās atļauju un 75% pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

VK norāda, ka ikviena ārzemnieka pienākums ir noteiktā termiņā iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pagarināšanai; ja tas netiek izdarīts, ir paredzēta administratīvā atbildība. Vairumā gadījumu PMLP šīs personas sāk meklēt tikai tad, kad atļauja jau būtu jāanulē. Konstatēti vairāki gadījumi, kad PMLP atļauju nav anulējusi gadu vai pat 10 gadus pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.

Tikmēr patvēruma jomā – valsts un atbildīgo iestāžu neieinteresētība

Revidenti atklājuši, ka pakalpojumu izmaksas un saturs atšķiras atkarībā no tā, vai patvēruma meklētājs atrodas Valsts robežsardzes vai PMLP izmitināšanas centrā. Pēc revidentu aprēķiniem, viena patvēruma meklētāja tiešās izmitināšanas un uzturēšanas izmaksas Valsts robežsardzei ir 140,77 eiro dienā, bet PMLP – vidēji 20,70 eiro dienā. Tai pašā laikā PMLP patvēruma meklētājiem bez ģimenes ārsta pakalpojumiem ir bijusi iespēja saņemt apmaksātus arī citu speciālistu pakalpojumus un ārsta izrakstītos medikamentus, bet Valsts robežsardzē – tikai gadījumos, ja patvēruma meklētājam ir personīgie līdzekļi. Līdzīgi atšķirība vērojama, arī nodrošinot ēdināšanas pakalpojumus. Valsts robežsardze patvēruma meklētāja ēdināšanai izlieto vidēji 5,15 eiro dienā, savukārt PMLP izmaksā 2,15 eiro dienā, kas paredzēti ne tikai uzturam, bet arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei.

Ļoti būtisks un valsts līmenī nerisināts jautājums ir bēgļu vai alternatīvo statusu ieguvušo
personu integrācija – iekļaušana vietējā dzīves vidē un sabiedrībā. Valsts nav izstrādājusi ne  šo cilvēku integrācijas politiku, ne arī vadlīnijās nostiprinājusi pašvaldību un NVO iesaistīšanos.

2014. gada 10 mēnešos saņemti 320 patvēruma meklētāju iesniegumi (2013. gadā – 185), bet bēgļa vai alternatīvais statuss tika piešķirts 18 personām. Ar patvēruma meklētāju izmitināšanu Latvijā nodarbojas Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ja nav skaidra patvēruma meklētāja identitāte vai ir aizdomas, ka patvēruma meklētājs var radīt draudus valsts drošībai, Valsts robežsardze šo cilvēku ievieto slēgta režīma centrā ”Daugavpils. Citos gadījumos PMLP patvēruma meklētājiem piedāvā brīva režīma telpas centrā Mucenieki.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas