Uzņēmēji jauno kārtību par valdes locekļu atbildību salīdzina ar Putina un Lukašenko režīmiem

0 komentāri

Par prāta aptumsumu SAF Tehnika vadītājs Normunds Bergs dēvē Vienotības bīdītos un koalīcijas atbalstītos grozījumus nodokļu likumā, kas paredz tiesības Valsts ieņēmumu dienestam turpmāk konfiscēt personīgo mantu uzņēmumu valdes locekļiem, kurus turēs aizdomās par līdzekļu slēpšanu no valsts.

Būtu saprotams, ja kaut kas tāds būtu noticis Putina Krievijā vai Lukašenko Baltkrievijā, saka ilggadējais Vienotības finansiālais atbalstītājs Normunds Bergs.

Foto: LETA

Foto: LETA

AS SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs:
Ja tev pieder kāds īpašums, nu tad tas nozīmē, ka nu, kad nu kļūšana par valdes locekli ir jāapsver septiņkārt. Un tie, kuri ir valdes locekļi vairākkārt jāapsver, vai viņi vēlas turpināt būt.

Likums paredzēs tiesības ieņēmumu dienesta ierēdņiem piedzīt nesamaksātos nodokļus no uzņēmuma valdes locekļiem. Līdzekļus piedzīs, ja parāds pārsniegs 18 000 eiro, ja uzņēmuma aktīvi būs pārgājuši kādai ar valdes locekļiem saistītajai personai un šādā situācijā nebūs iesniegts maksātnespējas pieteikums.

Grozījumi nodokļu likumā izstrādāja Finanšu ministrija, bet rosināja Valsts ieņēmumu dienests. Valdošā koalīcija tos atbalstīja, jo tajos saredzēja ātru un efektīvu veidu, kā atrast naudu militārajiem izdevumiem, kā arī skolotāju un ārstu algām. Izmaiņām ir arī cēls pamatojums – cīņa ar blēdīgiem uzņēmējiem.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība):
Tātad vispirms tiek izveidots nodokļu parāds, ko neviens netaisās maksāt, tad tiek saņemti visi iespējamie brīdinājumi un pa starpām visa manta ir atsavināta saistītām personām. Rezultātā tad, kad piedziņa notiek, nav vairs, ko piedzīt un šādā veidā summāri ir izveidojies parāds valsts budžetam 800 miljoni eiro.

Ja cilvēks ir godīgs nodokļu maksātājs, valdes loceklis kādā uzņēmumā, nākamgad var pienākt situācija, ka valsts ieņēmumu dienests vēršas pret viņa mantu, jo valsts būs uzskatījusi, ka kāds cits valdes loceklis šajā pašā uzņēmumā būs rīkojies negodprātīgi.

Nevis ieņēmumu dienestam būs jāpierāda, ka valdes loceklis ir slēpis līdzekļus, bet valdes loceklim būs jāpierāda, ka viņš ir nevainīgs. Likumā ierakstītais solidaritātes princips attiecas uz visiem valdes locekļiem, kas nodokļu slēpšanas brīdī bijuši amatā. Finanšu ministrs Jānis Reirs uzskata, ka šāda barga norma stimulēs valdes locekļus rūpīgāk sekot tam, kas notiek uzņēmumā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība):
Jāatgādina, ka, ja ir nelikumības, tad katrs valdes loceklis, kurš ir iesaistīts, var izstāties no šīs valdes vai aiziet no darba vai arī paziņot, ka viņš nepiekrīt šādam nelikumīgam darījumam.
Nekā personīga: Ja viņš nav lietas kursā?
Jānis Reirs: Tad jau tiesa nolems, un es domāju, ka tiesa vienmēr ņems par labu tam, kam ir šis te šaubīgs. Bet tur jau nekāda tiesa nav paredzēta, tur Valsts ieņēmumu dienests vērš…
Nekā personīga: Tātad jebkurš administratīvais akts ir pārsūdzams tiesā.
Jānis Reirs: Jaunais likums pieļauj situāciju, ka ieņēmumu dienests vispirms valdes loceklim apķīlā mantu un pēc tam noskaidro, vai viņš patiesi ir vainīgs nodokļu slēpšanā. Turkāt, lai pierādītu savu nevainību, aizdomās turamajam būs jāpaļaujas uz ieņēmuma dienesta ierēdņu godaprātu.

 

Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība): Tajā brīdī, kad iestājas šī administratīvā atbildība solidāri valdes locekļiem, tad šis valdes loceklis trešais, nevainīgais, var iesniegt pierādījumus tam, ka viņš nav piedalījies šajā krāpnieciskajā darījumā un viņš neatbild.
Nekā personīga:
Un, ja viņš netiek klāt pie uzņēmuma dokumentiem ?
Kārlis Šadurskis:
Šī problēma parādījās, bet tā ir atrisināta, jo tad tas ir Valsts ieņēmumu dienesta pienākums nodrošināt pieeju šiem dokumentiem.

Pret likuma pieņemšanu iebilda gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas Juridiskais birojs. Juristi saskatījuši, ka tas varētu būt pretrunā vismaz ar trijiem Satversmes pantiem, kas nosaka diskriminācijas aizliegumu, cilvēka tiesības uz īpašumu un nevainīguma prezumpcijas principu.

Likuma autori nesot ņēmuši vērā, ka uzņēmumos bieži vien ar mantu var rīkoties ne tikai valdes locekļi, bet arī īpašnieki, grāmatveži un pilnvarotie pārstāvji jeb prokūristi, kuriem nav obligāti jābūt valdē. Šiem cilvēkiem atņemt mantu likums neparedz.

Juridiskā biroja ieskatā arī nevar pastāvēt situācija, kurā valsts, nespējot efektīvi piedzīt nodokļus no uzņēmuma, maksāšanas pienākumu vienkārši uzliek uzņēmumu vadītāju privātīpašumam. Tas nonāk pretrunā ar tiesiskas valsts principiem. Un visbeidzot Saeimas juristi secina, ka likums pieļauj iespēju vispirms valdes locekli sodīt un tikai tad pārliecināties par to, vai viņš ir vainīgs, kas ir pretrunā ar vispārējām cilvēktiesībām.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība):
Šo juridiskā biroja slēdzienu izvērtēja Budžeta komisija un deputāti nolēma, ka likuma redakcija, kādā valdība piedāvāja, ir visaptveroša.

Valsts budžetā ir par maz naudas, vajadzību ir daudz, Krievijas krīze tās vēl var vairot, re kur stāv neizmantota iespēja naudu dabūt. Šāda noskaņojuma iespaidā par izmaiņām likumā balsot nolēma koalīcija.

Lēmumam pakļāvies arī deputāts Edvards Smiltēns, tomēr viņš uzskata, ka likums būs vēlreiz jāmaina, jo grauj uzņēmējdarbības pamatus.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība): Man nav līdz galam skaidra pārliecība šajā jautājumā.
Nekā personīga: Kas tieši vieš jūsu šaubas?
Edvards Smiltēns: Es kā jurists vienkārši vērtēju to, ka SIA tas ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, nu šis tad šajā gadījumā SIA darbībā iestājas pilna atbildība.

Pret likuma pieņemšanu iebildušas uzņēmējus pārstāvošas sabiedriskās organizācijas un lūgušas prezidentu to neizsludināt. Ja tas nenotiks, tad vērsīsies Satversmes tiesā. Ir šaubas arī par to, vai ar šī likuma palīdzību valsts spēs aizlāpīt budžetu, ja jau līdz šim ieņēmumu dienests nav varējis sadzenāt nodokļos nesamaksāto naudu.

AS SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs:
Es, savukārt, domāju, ka iekritīs tikai tie nabaga muļķīši, kas kaut ko nebūs izlasījuši un kuriem tā muļķīgi sanāks. Jo saprotiet, arī tam esošajam likumam, tur ir šausmīgi daudz caurumu. Piemēram, ārvalstnieki nepakļaujas šim likumam. Nu es teiktu, ka nu no biznesa viedokļa ir ātri jātaisa valdes locekļu aģentūra, kur ņems darbā visus, kam nav Latvijas pase un izdevīgā veidā iekārtos Latvijas uzņēmumos valdē, jo viņi, lūk, neatbild, ja.

Finanšu ministrs uzskata, ka uzņēmēju pretenzijām neesot pamata. Viņiem esot jābūt pateicīgiem par to, ka šogad netika celti nodokļi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība):
Mēs esam pildījuši 2015.gada budžetā tos solījumus, ko esam apņēmušies, tātad nepaaugstināt nodokļus un pamata ieņēmumus gūt no ēnu ekonomikas mazināšanas.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas